Pavasara kņudinošās sajūtas tuvošanās jau jūtama gaisā un tepat deguna galā visu mīlētāju diena. Šoreiz nekritizēšu amoru vai kārtējo 14.februāra “šopinga” bumu. Gribu parakt dziļāk, lai saprastu kāpēc esam gatavi ziedot tik daudz, lai dzirdētu šo banāli liktenīgo frāzi – “Es tevi mīlu!”

Ko cilvēkam dod mīlestība?

Sākšu ar to, kāpēc mums vispār gribas būt mīlētiem. Te atgriezīsimies pie pirmsākumiem, bērnības, kad mīlestība ir vienā svarā ar ēdienu un pat gaisu. Bērns bez mīlestības fiziski iet bojā. Maslova vajadzību hierarhijā izjūtas, ko asociējam ar mīlestību ir uzreiz virs pamata nepieciešamībām, kas nodrošina ķermeņa funkcionēšanu.

Bērnībā beznosacījumu mīlestība mums, pirmkārt, nozīmē drošību, pārliecību ka mūs nepametīs. Nevarīgajam radījumam – cilvēkam, tas sākumā ir vitāli nepieciešams, lai rastu spēkus katrai dienai. Tajā laikā, kad vēl tikai speram pirmos soļus, pasaule ir neizprotama, sveša un bieži biedējoša vieta. Bez stabilas “aizmugures” neiztikt.

Cilvēks aug un mīlestība pāriet nākamajā līmenī. Tagad tā nozīmē piederību – būt par daļu no grupas, no kā lielāka, spēcīgāka. Tīņa gados mēs ar nepatiku izturējāmies pret “izstumtajiem”, jo slepus baidījāmies viņiem pievienoties. Tie ir gadi, kad meklējam sevi, bet grimstam konformismā¹.

Gadiem aizvējojot garām, mēs atrodam sevi un, puslīdz, savu vietu dzīvē. Apzināmies, ka varam iztikt bez citiem. Mīlestība kļūst par kārtīgu dopingu pašapziņai. Mani mīl – tātad es esmu vērtīgs.

Šis ir ideālais ceļš, taču mums katram paliek, kas neizjusts un nesasniegts. Vēlmes pēc drošības, piederības un pašapliecinājuma no mīlestības dažādās formās velkas līdzi visu mūžu.

Šī ir ceturtā un noslēdzošā daļa ar ieradumiem, kurus vīriešos tik ļoti vēlas redzēt sievietes. Ieradumiem, kuri tev dabīgi savedīs ar sievietēm un palīdzēs vienkārši labāk justies. Katrs no tiem jau pats par sevi ir pārliecinošs solis pretim labākam tev. Izkopjot visus šos ieradumus, Tu atskatoties atpakaļ, nespēsi saprast kā agrāk varēji dzīvot tik nomācošā tumsā.

9. Sniedz roku pirmais

Izrādi iniciatīvu iepazīstoties jaunā kompānijā. Esi pirmais, kur sniedz roku un ar visiem iepazīstas. Izvairīsies no tās neveiklās situācijas, kad it kā sniedz roku, tad padomā, ka nav īstais brīdis, bet tad otrs jau ir pamanījis un ieraugot, ka tu pusceļā pārdomāji, velk roku atpakaļ. No malas tas izskatās pēc diviem Alcheimere slimniekiem. Nav gluži tas iespaids, kuru vēlies atstāt.

Pārliecinoši ej uz priekšu un esi draudzīgs. Atceries par vieglu smaidu. Tam jābūt vienkārši pozitīvam. Nav vajadzīgs Holivudas žilbinošais uz visiem trīsdesmit diviem. Sniedzot roku, skaties acīs un nosauc savu vārdu. Sniedz roku ar delnu viegli pavērstu uz augšu. Tas parādīs, ka nāc ar mieru un netaisies cīnīties par varu. Arī meitenēm pasniedz roku, kad viņas nosauc savu vārdu. Skatienu noturi sekundi ilgāk. Domāju pats saproti, ka meitenes roka nav jāsaspiež. Iekļauj to savā plaukstā maigi, vienlaicīgi ar otru roku pieturot pie plaukstas locītavas.

Neprasi kāpēc meitenei jāskatās acīs divreiz ilgāk kā džekam un kāpēc jāpietur ar otru roku pie apakšdelma! Pārāk ilgi jāstāsta. Vienkārši pārbaudi un redzēsi, ka tas darbojas.

Būšu skrupulozs un aprakstīšu vēl vienu sīkumu. Acu skatiens ir tieši pirms rokas spiediena, nevis pēc tam. Ja kāds ir aizņemts aizraujošā sarunā, nejaucies vidū. Iepazīsies, kad viņi sarunu būs beiguši.

Eh, būšu izmetis visus savus trumpjus. Nu, cerams, ka vismaz konkurence veicinās tālāko attīstību. Padalīšos savā personīgajā stratēģijā ieejot jaunā kompānijā. Tā ir izgājusi gadiem ilgu pārbaudi un ne vienu vien reizi sevi pierādījusi.

Ienākot telpā , uz mirkli apstājies soli no durvīm un sasveicinies ar visiem. Sveicienam jābūt pietiekami skaļam un pārliecinošam, lai visi tevi sadzirdētu. Pēc tā, apkārtējo acis pievērsīsies tev. Ļauj viņiem sevi novērtēt. Smaidi un ļauj savam ķermenim atvērties. Atceries vingrinājumu no ieiešanas klubā?

Vienlaicīgi arī Tu pārlaid skatu telpai. Īsu brīdi ieskatoties katram acīs. Vari liegi pamāt ar galvu it kā sakot “jā”. Vai es jau teicu par smaidu? Klāt tam atceries par pozitīvām domām, tas vislabāk palīdzēs tavai ķermeņa valodai stāstīt pozitīvas lietas par tevi.

10. Ņem un izdari

Visbeidzot galvenais un visspēcīgākais ieradums, kas tev palīdzēs sasniegt panākumus pie sievietēm un jomās tālu ārpus mežģīņainās apakšveļas. Rīkojies nekavējoties! Ieaudzini sev to kā ieradumu – tiklīdz esi pieņēmis lēmumu, dari. Ja šaubīsies, nevienam no 9 punktiem nebūs jēga. Pasaulē neviens nav tik bagāts, lai varētu atgriezt garām palaistu iespēju. Pieradini sevi ikdienā pieņemt lēmumus nešauboties. Izvērtē situāciju, rīkojies atbilstoši un nekad pie tā vairs neatgriezies.

Iesākumā būs grūti un gribēsies skatīties atpakaļ – “A varbūt labāk vajadzēja…” Met šīs domas ārā no galvas. Tu tajā mirklī pieņēmi vispareizāko iespējamo lēmumu. Nākamajā dienā jau ir citi apstākļi un par attiecīgo mirkli vairs nevar spriest.

Ar laiku, ja turpināsi dzīt sevi uz priekšu, tas kļūs par ārkārtīgi spēcīgu ieradumu. Sievietes vēlas vīriešu, kas iet pārliecinoši uz priekšu. Viņas vēlas, lai uz vīrieti var paļauties.

Nobeigumā

Šie 10 sieviešu mīluļa ieradumi, tev palīdzēs dabiski radīt un, ne mazāk svarīgi, izmantot iespējas. Tie palīdzēs tev bez lielas piepūles sasniegt kāroto. Panākumi pie sievietēm – lūdzu. Vairāk draugu – nav problēmu. Ko tur runāt, šie ieradumi ir jebkura veiksmīga cilvēka panākumu atslēga.

Klausoties kārtējo semināru iepatikās viena runātāja ideja – metafora. Tā aizķērās manā prātā un izauga par veselu ideju virkni. Šī metafora ārkārtīgi precīzi apraksta domu, kas manī neartikulēta ir mitusi jau sen. Par tās patiesumu esmu pārliecinājies atkal un atkal. Savā ģimenē, ģimenēs man apkārt un galu galā no nepielūdzamās statistikas datiem.

Vārds „vecmeita” mūsu kultūrā tiek uztverts kā aizvainojošs. Arī vārds „vecpuisis” ir pielīdzināms brunču medniekam – vīrietim, kurš nav spējīgs būt uzticīgs vienai sievietei. Tas vien jau raksturo spiedienu, kas tiek izdarīts uz cilvēku – tev jāprecas, tas ir normāli, tam tā ir jābūt, tā ir cilvēka patiesā realizācija.

Neiedziļināsimies sabiedrības evolūcijā un apstākļos, kad šie uzskati ir veidojušies. Paskatīsimies uz to kā vienkāršu apņemšanos. Precoties abas puses uzņemas grandiozas saistības – mēs taču ar parakstiem apliecinām, ka veltīsim otram savu dzīvi. Tā ir arī liela uzticēšanās pieņemt cilvēku par savu dzīvesbiedru, pavadoni līdz mūža galam.

Manā uztverē to var pielīdzināt lēcienam ar izpletni – tu izkāp nezināmajā, paļaujoties uz to, ka nekas nenoies greizi. Tiem, kas nav lēkuši ar izpletni, iesaku vienkārši aiztaisīt acis un nokrist uz aizmuguri, cerot, ka otrs noķers. Lai gan apzinies, ka viņš to izdarīs un patiesībā risks arī nav liels, maksimums puns uz pakauša, tomēr iekšā vis savelkas un saspringst kā nostiepta stīga. Lēciens ar izpletni ir kādas pārdesmit reizes saspringtāks. Tu apņemies, vārda tiešajā nozīmē, savu dzīvību pakārtot dažām kaprona auklām.

Es vēl nekad iepriekš savā mūžā nebiju bijis tik rūpīgs, pacietīgs un sistemātisks kā lokot savu izpletni. Tagad es iedomājos, vai cilvēki arī laulībām pieiet tik pragmatiski? Aptuvenos skaitļos izsakoties, katra otrā laulība tiek šķirta. Rodas jautājums – vai Tu lektu ar izpletni, ja tava iespēja izdzīvot būtu puse uz pusi? Ja mēs ierēķinām arī nelaimīgās laulības, cilvēkus, kuri visu mūžu paliek kopā, lai gan ir nelaimīgi, statistika ir vēl drūmāka. Tas būtu pielīdzināms neveiksmīgam lēcienam ar izpletni. Izpletnis atveroties sapinās, cilvēks nokrita un paliki invalīds uz mūžu. Šajā gadījumā statistika pārlec tālu pār 60%. Tu lektu ar izpletni, ja tava iespēja veiksmīgi piezemēties būtu ievērojami mazāka, kā satraumēties vai iet bojā?

Priekšvārds

Dažkārt vērtīgākās atziņas slēpjas visacīmredzamākajās vietās. Lai kāds tās ieraudzītu, tās vispirms ir nedaudz jānoslēpj. Meklēta doma kā zelta gabals vienmēr būs vērtīgāka, par zemē nomestu bleķi.

Prologs

Daudz gadus atpakaļ, kad par mežonību rietumos uzskatīja nevis divu kečupa paciņu uzspiešanu uz kartupeļiem, bet pavisam ko citu. Šo stāstu pie sīvā glāzes, kādam jaunam zelta meklētājam, pastāstīja, kāds pasta ratu dzinējs. Jaunietis zeltu atrada, kļuva bagāts un šo stāstu pastāstīja savam dēlam. Viņa dēls to nodeva tālāk savējam. Tā tas nonāca līdz mūsdienām un es pat īsti vairs neatceros, kur tieši to dzirdēju.

Pirmais cēliens

Kādam lielas indiāņu cilts virsaitim bijuši trīs spēcīgi dēli. Katram no tiem bija lemts vest aiz sevis cilvēkus un veidot jaunu cilti. Kad pirmais dēls pārpeldēja krācošo upi, nomedīja lāci un uzvarēja izaicinājumā, virsaitis nolēma, ka ir pienācis laiks. Viņš pavēlēja priesterim salikt lielā lādē zeltu no svētās alas. Topošajam virsaitim bija jāņem šis zelts un par nopelnīto jābūvē ciems priekš saviem ļaudīm.

Iekrāvis lādi cilts lielākajos ratos viņš devās uz ciemu pie zelta uzpircēja. Taču uzpircējam nebija uzreiz tik daudz naudas, ko viņam samaksāt. Tā jaunajam virsaitim nācās doties atpakaļ. Naudas uzpircējam nebija, taču kārdinājums bija pārāk liels. Lai arī būdams labs cilvēks viņš nespēja turēties pretim un nolīga bandītus. Kopā ar bandu viņi viegli panāca ratus, sašāva izmisīgi aizstāvošos virsaiti un nolaupīja viņam zeltu.

Jaunais indiānis, kurš tā arī nekļuva par vadoni, tomēr palika dzīvs. Viņu trīs mēnešus ārstēja ciema šamanis. Vainīgo uzpircēju cilts karotājiem izdevās izsekot un notvert. Viņš nošļucis un pusdzīvs klīda pa tuksnesi. Paša nolīgtie bandīti bija viņu aplaupījuši un atstājuši nomirt, tuksneša svelmainajā saulē.

Uzdevuma būtība

Sanāk, ka mēs esam pie sarežģītākās iekārtas milzīgas pults ar dažādām mirgojošām lampiņām un vilinoši krāsotām podziņām, bīdnīšiem un grozāmiem *štruntiņiem*. Tas viss mums ļauj līdz aptiekas precizitātei kontrolēt šo brīnumaino mašīnu. Tomēr tam ir viens liels šķērslis – mums nav lietošanas instrukcijas. Līdz ar to nevienam nav ne mazākās nojausmas, ko tā visa vadības un indikatoru varza nozīmē.

Dzīves laikā, eksperimentējot mēs lēnām apgūstam dažas no tām. Tomēr lielākā daļa turpina darboties automātiski, t.i. neatkarīgi no mums un mūsu vēlmēm. Tā nu nabaga apjukušais cilvēciņš ar to samierinās un turpina apzināti lietot tikai pārbaudītās, pašas vajadzīgākās podziņas. Pārējo vada autopilots.

Es tev pateikšu šo to par šīs mašīnas auto pilota darbības pamata principiem. Lai arī tas nodrošina mums barības ķēdes augstākā posma statusu, tas ir balstīta uz tūkstošiem gadus veciem principiem. Starp ieprogrammētajiem pamata uzdevumiem ir tādi kā pašsaglabāšanās, vairošanās un diezgan augstu pie virsotnes, šokējošais – nāve.

„Autopilots” vienmēr dod priekšroku pārbaudītam ļaunumam, nezināma labuma vietā. Tāpēc lielākā daļa cilvēku paliek darbā, kas viņiem nepatīk, attiecībās, kas viņus bremzē u.t.t. Nokļūstot neizzinātā teritorijā, piemēram, jaunā klubā, automātiski ieslēdzas aizsardzības režīms. Sabiedriskajai dzīvei XXI gadsimtā, tas pilnīgi noteikti nav labākais risinājums. Kad darīšana nonāk līdz pretējam dzimumam variants, iedot ar vāli pa pieri un aizstiept uz savu alu jau „pāris” gadus vairs nav modē.

Šie principi ir zemākajā līmenī neproduktīvi. Tas ir iemesls, kāpēc netrenēta intuīcija ir ārkārtīgi slikts konsultants, kad runa nonāk līdz komunikācijai ar cilvēkiem un atrašanos sabiedrībā vispār.

Vīriešiem patīk uzskatīt sievieti par ko neloģisku un neizprotamu. Tā vienkārši ir atruna, lai mestu plinti krūmos un neko nedarītu. Vīrieši ir slinki un brīdī, kad jāiespringst, vienkārši padodas. Attaisnojumi tikai apstiprina neveiksmes, nevis izdzēš.

Kāpēc šādas runas var dzirdēt? Ļoti vienkārši, tāpēc, ka vīrieši, kuri to saprot, nevis sūdzas, bet iet un dara. Tieši tāpēc, arī runājot par sievietēm, spēkā ir pareto¹ princips – 80% sieviešu ir sekss ar 20% vīriešu.

Ja esi izlasījis tik tālu, Tu esi nonācis krustcelēs. Tev ir divas iespējas. Pirmā, pievienoties tiem 80%, kas paļaujas uz veiksmi, bet neveiksmes gadījumā vaino sieviešu neizprotamo dabu. Otrā, uzņemties atbildību par savām neveiksmēm un objektīvi izvērtēt notiekošo. Sievietes atraida tavu rīcību nevis personību. Izmaini to, ko tu dari. Izlabo savas kļūdas. Sāc lemt par savu dzīvi, sociālajiem un seksuālajiem sakariem.

Nav svarīgi vai tev sekss bija pirms divām stundām, vai arī pirms diviem mēnešiem, tā ir tava izvēle. Tas notiek tāpēc, ka tu to vēlies, ir mērķtiecīgas rīcības rezultāts, nevis kādas labvēlība.

Izmaini savu attieksmi uz šādu un tu būsi pārsteigts atklājot, kā mainās sieviešu attieksme pret tevi. Pēkšņi viss kļūst tik vienkārši, jo izrādās, ka sievietes vēlas tieši to pašu, ko Tu.

¹Termins nācis no ekonomikas, taču raksturo dabisko sadalījumu, kur 80% rezultātu cēlonis ir 20% notikumu.

Pastāvēs, kas mainīsies...
Luga „Zelta zirgs”
/J. Rainis./

Teikšu tev vienu – spēja mācīties – attīstīties ir ielikta mūsos no dzimšanas. Neilgi pēc dzimšanas Tu iemācījies atpazīt tēlus. Pēc pāris gadiem Tu iemācījies staigāt, tad runāt. Laika gaitā tiek iegūtas aizvien jaunas un jaunas prasmes, īpašības un personības šķautnes, kārtas.

Redzi, pat tad, ja Tu ļoti – ļoti gribētu, pēc minūtes Tu jau būsi cits cilvēks, kaut vai tikai tāpēc, ka izlasīji šo. Tu vairs nebūsi tu. Tu būsi kļuvis labāks, jo tieši uz to ir vērsti cilvēka rīcības pamata principi.

Tagad saproti, cilvēka pamata būtība ir mainīties, kļūt labākam kā biji vakar un būsi šodien. Nedomā par to, kas esi, vienkārši kļūsti par to, kas vēlies būt. Jā, sākumā tas var šķist nedabiski, taču tikai tāpēc, ka ej lieliem, pārliecinošiem soļiem uz priekšu. Jā, tas var būt bailīgi. Jaunu teritoriju iekarošana vienmēr ir saistīta ar risku. Tomēr padomā, jebkura jauna teritorija, jauna atklāsme, pārliecība sniegs tev jaunus resursus, pavērs jaunas iespējas un sniegs to, ko vakardienas „tu” nekādi nebūtu sasniedzis.

Uzskatus ir ļoti grūti mainīt. Tie ir mūsu personības daļa, kā roka ir mūsu ķermeņa daļa. Taču daži no uzskatiem, dažādu faktoru iespaidā, ir izveidojušies, lai gan nodara tikai ļaunumu. Tie ir kā augoņi, kas jāizgriež. Jā, tā tomēr ir tava ķermeņa daļa un jā, tas ir sāpīgi. Tomēr tas ir jāizdara pirms ir saindēts viss organisms. Tas ir jāizdara, lai pēc pārciestām sāpēm, Tu būtu kļuvis labāks.

Lielākā daļa cilvēku visu atbildību par notiekošo noveļ uz apkārtējiem apstākļiem. Vienalga vai tie ir augstākie spēki, liktenis vai vienkārši neveiksme. Cilvēki tiecas izvairīties no atbildības un meklē attaisnojumus, ar kuriem aizbāzt muti vainas apziņai. Taču tādējādi arī kontroli un teikšanu pār savu dzīvi atstāj ārēju faktoru ziņā. Tā ir vienkāršāk, jo vienmēr var atrast kādu vai kaut ko, ko vainot neveiksmes gadījumā. Dusmas šķiet mazāk sāpīgas kā paškritika. Vienkāršāk taču ir rādīt uz citu ar pirkstu, kā pašam mācīties un censties vairāk.

Tā ir vāja cilvēka pazīme. Šādi cilvēki nekļūst izcili, jo nemācās no savām kļūdām un nekļūst labāki. Tā vietā viņi visu savu dzīvi atstāj citu varā. Tāpēc šādi cilvēki ir ļoti atkarīgi no apkārtējiem. Tiklīdz apkārt ir cilvēki ar sliktu garastāvokli, arī viņiem ir slikts. Ja kāds pret viņiem slikti izturas, viņi automātiski jūtas nožēlojami. Katra kritika tiek uztverta personīgi un liek noslēgties aiz iedomātām bruņām. Sasniegt laimi pie šāda izkārtojuma nozīmē vilkt lozi, cerot, ka kādreiz uzsmaidīs Fortūna. Tik zini, ka tā ir loterija, kur visas likmes ir pret tevi. Citi arī grib, lai viņiem paveiktos un tas nekas, ja tādā gadījumā nepaveiksies tev.

Diemžēl šāda uztvere ir ielikta cilvēkā no dabas. Tā ir ļoti izplatīta un sabiedrība to turpina propagandēt. Tas ir tikai dabiski, un ir normāli. Cilvēks piedzimst vājš, neaizsargāts un atkarīgs no citiem. Dzīve ir tā, kas dod mums iespēju kļūt stipriem un mācīties būt neatkarīgiem. Svarīgākais, ka savu attieksmi var mainīt. Tu vari uzņemties atbildību un sākt uztvert pasauli kā kaut ko, ko dari Tu, nevis vienkārši apkārt notiekošo. Pieņem, ka viss, kas notiek ar tevi, ir tavas personīgās rīcības sekas. Uzbrauca auto, ejot pāri pie zaļās gaismas? Pats vainīgs. Vajag skatīties uz mašīnām nevis luksoforu. Luksofors vēl nevienu nav notriecis.

Psihologi un vēsturnieki savos pētījumos atklāj, ka visdažādākajās jomās veiksmīgiem cilvēkiem, ir tendence uztvert sevi kā savas dzīves un apkārt notiekošā noteicēju. Veiksmīgi cilvēki vienkārši uzņemas pilnu atbildību par savu rīcību, veiksmēm un neveiksmēm. Tik nepārproti, viņi nevaino sevi visās bēdās, viņi uzņemas vadību arī neveiksmes gadījumā un vērš notikušo par labu. Šāds cilvēks apzinās savu lomu un mērķtiecīgi virzās uz priekšu, kamēr mērķis sasniegts. Katra kļūda nav iemesls raudāt, bet iespēja mācīties un kļūt labākam.

Pasaule nav ne laba, ne slikta, tā ir tieši tāda, kā tā ir. Tikai no tevis ir atkarīgs vai peldēsi pa straumi, vai arī bridīsi virzienā, kur vēlies nokļūt un priecāsies par to, ko sastopi savā ceļā.

„Dieviņ dod man to, kas man nepieciešams, nevis to, ko es vēlos”
/Kādas gudras sievietes lūgšana/

Feministes cīnās par dzimumu vienlīdzību, tai pat laikā nedomājot izvēlēsies kārtīgu veci, kas zina, ko vēlas un kā to panākt. Jaukajam puisim, kurš vēlas būt vienlīdzīgs un kontaktēties kā ar līdzīgu, atstājot puņķu lakatiņa lomu.

Ja iedomājies, ka vienlīdzība ir iespējama, Tu kļūdies. Mēs no dabas esam atšķirīgi. Patiesībā tik atšķirīgi, ka vīrieša un sievietes DNS ir līdzīgāki orangutāniem kā viens otram. Tiklīdz mūsu senie senči nokāpa no kokiem, tika strikti sadalītas specializācija. Vīrietis ir mednieks ar visu no tā izrietošo. Savukārt sieviete ir vācēja un bērnu aukle. Šis sadalījums ir pietiekami efektīvs, lai evolūcijas ceļā tikai nostiprinātos.

Mēs esam atšķirīgi, tajā slēpjas viss skaistums. Diemžēl šīs atšķirības ir apspiestas. Pat sliktāk, zēni tiek audzināti, tādi kā tos vēlas redzēt sievietes. Mājās ar bērniem darbojas mātes, bērnudārzā auklītes, skolā skolotājas u.t.t. Augoša vīrieša personību un uztveri formē vienas vienīgas sievietes. Tādejādi tiek iepotēta viltus ziņa – kļūdaina izpratne par dzimumu attiecībām. Problēma tajā, ka ir milzīga atšķirība starp to, ko sieviete domā, ka vēlas un to, kas viņai patiesībā ir nepieciešams. Ne velti jau tik bieži dzird vārdus, kas kļuvuši par anekdoti: „Es nevaru ar tevi būt kopā, jo tu vairs neesi, tas vīrietis, kuru iemīlēju.” Un tas pēc tam, kad kopš pirmās dienas viņa ir darījusi visu, lai viņu izmainītu.

Vīrietis ir mednieks un tieša virzība uz mērķi ir raksturīga mūsu dzimumam, sievietēm ir raksturīgas citas kvalitātes. Par laimi cilvēks spēj mācīties. Aizmirsti, to ko tev stāstīja oma, mamma, skolotāja un visas pārējās sievietes kā būtu jāizturas pret meitenēm. Par Cosmo un pārējiem rozā žurnāliem pat nerunājot. Tajos raksta to, ko vēlas dzirdēt sievietes, bet to, kas viņām patiesībā vajadzīgs tur neatradīsi.

Par to aizdomājos, lasot kāda zinātnieka pētījumu par prostitūcijas atbalstītājiem un pretiniekiem. Dati bija vēsturiski, vēl pirms seksuālās revolūcijas. Tie ilustrēja kādu ļoti interesantu sociālu parādību.

Atkāpei paskaidrošu kāpēc rakstu par prostitūciju. Viss ir ārkārtīgi vienkārši. Atmetot dažādus sociālos aizspriedumus, prostitūcija simbolizē vīrieša iespēju izvēlēties seksu bez saistībām. Vienkāršs veids, pat visneveiklākajiem mīlniekiem, apmierināt savas dabīgās vajadzības.

Pētot datus noskaidrojās, ka galvenie pērkama seksa pretinieki bija augšējā sabiedrības slāņa sievietes un apakšējā – strādnieku slāņa vīrieši. Šim dīvainajam salikumam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums. Tā pamatā ir attiecīgās cilvēku grupas savtīgas intereses.

Liet tāda, ka bagātajām sievietēm nu dikti nepatika, ka vīriešiem, ar kuriem viņas varētu viegli manipulēt, par instrumentu izmantojot seksu, būtu iespēja apmierināt savas vajadzības arī citur. Tai pat laikā strādnieku slāņa vīrieši atteicās noskatīties, kā labās sievietes, kas citos apstākļos varētu būt viņu sievas un bērnu mātes, smaga darba vietā izvēlējas vieglu peļņu, izklaidējot bagātos vīriešus.

Tieši tāpat kristieši visos laikos ir propagandējuši monogāmiju – sekss tikai pēc kāzām un tikai penāli-vagināli (krāniņš – vāverītē), misionāru pozā. Tādējādi cilvēki vairāk pievērstos darbam un baznīcas funkciju nodrošināšanai, nevis dažādām dzīves baudām.

Veiksminieki – cilvēki, kas atrodas labākā pozīcijā kā citi, vienmēr ir tikuši apskausti un nievāti. Sabiedrība tiecas nevis pēc vienlīdzības, bet pēc tā, lai kāds nebūtu labāks par viņiem. Tikai tāpēc, ka tad arī pārējiem būtu jācenšas un jādara tikpat.

Piemēru ir daudz un pamata ideja vienmēr ir tā pati – katrs to deķi velk uz savu pusi. Tas nav nedz slikti, nedz labi, tas ir dabiski. Tā nu tas cilvēks ir iekārtos. Tieši tā tas arī ir jāuztver un jāizvēlas variants, kurš ir izdevīgāks tieši tev pašam.