Viens no labākajiem veidiem lai mācītos, ir vērot meistaru darbībā. Kinofilmas paver brīnišķīgu iespēju vērot un detalizēti analizēt aktieru atveidotos varoņus. Ievēro viņu ķermeņa valodu (kustības, stāju), viņu runasveidu (temps, pauzes, ritms) un kopējo attieksmi vispār. Paņem šo tēlu un uzvelc kā apģērba gabalu. Iedomājies, ko Tu teiktu, ja būtu Džordžs Klūnijs vai Alens Delons.

Te būs daži tipāži, kas pilnīgi noteikti ir ievērības cienīgi.

„Ocean’s Eleven” – Danny Ocean (George Clooney)

Viņš nav pats stiprākais – vairākās vietās filmā tiek sists un pat pazemots. Nav pats skaistākais – apkārt grozās Breds Pits. Arī bagāts nav, patiesībā pliks un nabags, jo tikko iznācis no cietuma. Neskatoties uz to, ar visu savu būtību, viņš parāda, ka ir *vecis ar iekšām*. Stāja atbrīvota tomēr stabila. Žesti – lēni tomēr labi pamanāmi. Runa lēna, ritmiska, ar pauzēm un toņu maiņām – viņš ir pārliecināts par to, ko runā un nešaubās, ka tiks sadzirdēts. Skatiens tiešs, fiksēts, atbrīvots.

„Californication” – Hank Moody (David Duchovny)

Pamatīgi padzēris neveiksminieks pāri saviem labākajiem gadiem un sasniegumiem mūžā. Vienaldzīgā attieksme pret dzīvi un apkārt notiekošo būtu nomācoša, ja to nepapildinātu pāris zīmīgas īpašības. Viņš saka, ko domā un nevienā brīdī nejūtas par to vainīgs. Viņš liek justies neērti un rada saspringumu. Tai pat laikā pats jūtas brīvi, tādejādi citiem nākas rūpēties par situācijas izlīdzināšanu un viņš paliek virsotnē. Te gan jāņem vērā rakstnieka talants, kas ļauj piemeklēt īstos vārdus un atbildes. Tomēr, ja tas neizdodas, viņu tas absolūti nesatrauc. Vēl jo vairāk, ja runa ir par sievieti. Pļaukas, dzērieni sejā un publiska nolikšana viņam ir kā ūdens pīlei. Neveiksmes vienkārši nespēj tikt cauri viņa biezajai ādai un iedragāt pašapziņu.