„Ocean’s Twelve” – Rusty Ryan (Brad Pitt)

Avantūrists, ne pārāk veiksmīgs un nav pats svarīgākais notiekošajā. Tomēr ir vērts pievērs uzmanību viņa attieksmei pret apkārtējo – it kā tas viņu neskartu, it kā viņš stāvētu tam pāri. Kaut kas notiek un viņš pasmaida, it kā zinātu, ka tieši tā arī būs. Nelielā bezrūpība, kas robežojas ar nevīžību, kombinācijā ar neatkarīgo personību, rada dabiski valdzinošu šarmu.

„Ghosts of Girlfriends Past” – Connor Mead (Matthew McConaughey)

Neapgāžami pašpārliecināts Narciss. Viss viņa uzvedībā parāda – „Es zinu, ka sievietes mani grib”. Viņš izvēlas upuri un spēlējas kā kaķis ar peli. Kaķis ir paēdis un to dara tik vien kā aiz izklaides. Ja pele aizbēg, nav liela bēda, būs brīnišķīga izklaide, medījot nākamo. Jā, filmas varonis ir nelietis un cūka. Varētu domāt, ka tas liks sievietēm turēties pa gabalu no tāda izmantotāja, taču patiesībā viss ir tieši pretēji. Jo vairāk sieviešu vīrietim bijis, jo iekārojamāks viņš kļūs citu acīs.

„The Ugly Truth” – Mike (Gerard Butler)

Filmas varonis ir pārliecināts savos uzskatos, tiešs un nebaidās saukt lietas īstajos vārdos. Viņam nospļauties, ka kādam tie varētu nepatikt. Tik nejauc, viņam nav nospļauties par sievietēm, bet par to, ko viņas domā šai sakarā, par viņa uzskatiem. Viņš atzīst savu seksualitāti un runā par to pārliecināti. Sievietes kaitina, kad kāds apgāž viņu uzskatus un tieši tas ir visseksīgākais. Vīrietis, kurš nelien sievietes priekšā uz vēdera, viņas acīs gūst neapstrīdamu ievērību. Un atkal nepārproti, tev nav jāiesaistās strīdos, jo tas parādītu pārliecības trūkumu. Tā tu nolaistos līdz viņu līmenim. Jautrākais tas, ka viņa „spirināsies un spārdīsies”, bet dziļi iekšā nostrādās klikšķis, un viņa pavērs tavā priekšā durvis.

Viens no labākajiem veidiem lai mācītos, ir vērot meistaru darbībā. Kinofilmas paver brīnišķīgu iespēju vērot un detalizēti analizēt aktieru atveidotos varoņus. Ievēro viņu ķermeņa valodu (kustības, stāju), viņu runasveidu (temps, pauzes, ritms) un kopējo attieksmi vispār. Paņem šo tēlu un uzvelc kā apģērba gabalu. Iedomājies, ko Tu teiktu, ja būtu Džordžs Klūnijs vai Alens Delons.

Te būs daži tipāži, kas pilnīgi noteikti ir ievērības cienīgi.

„Ocean’s Eleven” – Danny Ocean (George Clooney)

Viņš nav pats stiprākais – vairākās vietās filmā tiek sists un pat pazemots. Nav pats skaistākais – apkārt grozās Breds Pits. Arī bagāts nav, patiesībā pliks un nabags, jo tikko iznācis no cietuma. Neskatoties uz to, ar visu savu būtību, viņš parāda, ka ir *vecis ar iekšām*. Stāja atbrīvota tomēr stabila. Žesti – lēni tomēr labi pamanāmi. Runa lēna, ritmiska, ar pauzēm un toņu maiņām – viņš ir pārliecināts par to, ko runā un nešaubās, ka tiks sadzirdēts. Skatiens tiešs, fiksēts, atbrīvots.

„Californication” – Hank Moody (David Duchovny)

Pamatīgi padzēris neveiksminieks pāri saviem labākajiem gadiem un sasniegumiem mūžā. Vienaldzīgā attieksme pret dzīvi un apkārt notiekošo būtu nomācoša, ja to nepapildinātu pāris zīmīgas īpašības. Viņš saka, ko domā un nevienā brīdī nejūtas par to vainīgs. Viņš liek justies neērti un rada saspringumu. Tai pat laikā pats jūtas brīvi, tādejādi citiem nākas rūpēties par situācijas izlīdzināšanu un viņš paliek virsotnē. Te gan jāņem vērā rakstnieka talants, kas ļauj piemeklēt īstos vārdus un atbildes. Tomēr, ja tas neizdodas, viņu tas absolūti nesatrauc. Vēl jo vairāk, ja runa ir par sievieti. Pļaukas, dzērieni sejā un publiska nolikšana viņam ir kā ūdens pīlei. Neveiksmes vienkārši nespēj tikt cauri viņa biezajai ādai un iedragāt pašapziņu.