Vēlos, lai lasot paturi prātā divas lietas. Pirmkārt, mūsu suga tāda, kāda tā ir šodien, veidojusies daudzus tūkstošus gadu atpakaļ, kad vēl nebija pilsētu un sabiedrības, kādu mēs to pazīstam šodien. Mūsu iedzimtās dziņas ir pielāgotas tiem apstākļiem. Otrkārt, lai arī tās var nebūt aktuālas XXI gadsimtā, tās nekur nepazūd. Mēs izvēlamies kā ar tām sadzīvot, kad ļauties, bet kad apspiest.

Tieši tāpat kā cilvēka ķermenim ir spēja uzkrāt barības vielas taukos. Aizvēsturiskos laikos tas bija vitāli svarīgi, jo ļāva pārdzīvot ilgākus bada periodus. Taču pie mūsdienu dzīvesveida, tas ir kļuvis par daudzu problēmu cēloni¹. Līdzīgi ir arī ar dažādiem sociālajiem pielāgojumiem, par kuriem runāju. Agrākos laikos tie bija vitāli svarīgi sugas izdzīvošanai, bet mūsdienās ir pretrunā sociālajām normām.

Vēl viena piezīme, ņem vērā, ka skaitļi ir tikai uzskatāmībai un izpratnei, lai ilustrētu ideju. Vietās, kur izmantoju reālus zinātniskos pētījumus pievienošu atsauces uz avotiem.

1. Neuzticības formula

Rakājoties sociālās antropoloģijas un psiholoģijas materiālos, meklējot izskaidrojumu kārtējam novērojumam, uzgāju interesantu teoriju, kas ar statistikas līdzekļiem pamato sieviešu dziņas un uzvedību attiecībā uz seksu un bērnu radīšanu. Diemžēl oriģinālo avotu vēl neesmu atradis, lasīju atreferējumu, tomēr pati ideja personīgi šķiet dziļi loģiska. Pie tam, tā lielā mērā pārklājas ar zinātniskajiem pētījumiem, ko esmu lasījis iepriekš un mīlas mākslu jomā cienījamu vīru viedokļiem, uz kuriem balstu savus spriedumus. Referātu tulkot ārpus konteksta nebūtu jēga, tāpēc šo ideju skaidrošu saviem vārdiem.

Par mērauklu salīdzinājumam ņemšu mūsu (rietumu valstu) sabiedrības pieņemto, normālo ģimenes modeli, kur vīrietis ar sievieti rada bērnus monogāmās attiecībās. Šī modeļa galvenais ieguvums ir acīm redzams, tā ir stabilitāte. Stabilās attiecībās sieviete var atļauties radīt vairāk bērnu. Piemēram paņemsim standarta daudzbērnu ģimeni Latvijā, t.i. vairāk par diviem, t.i. trīs. Tas nozīmētu, ka uz šo stratēģiju vērstās sievietes radīs meitas, kas izvēlēsies vīriešus tieši tādas pašas stratēģijas realizēšanai. Skaitļos tas nozīmēs 3ⁿ, kur n ir paaudze.

Uzskatāmībai paņemsim trīs paaudzes, t.i. līdz mazmazbērniem. Skaitļos tas būs: 33 = 3*3*3 = 27 mazmazbērni. (1. grafiks zaļā līkne)
Salīdzinājumam standarta ģimenei, t.i. ar diviem bērniem skaitļi izskatītos šādi: 23 = 2*2*2 = 8 mazmazbērni (1. grafiks zilā līkne)

Sievietes, tieši tāpat kā mātītes jebkurā sugā, veicina konkurenci tēviņu starpā, gan pirms pārošanās, gan, kā nesenos pētījumos noskaidrojies, arī pēc pārošanās. Jā, arī pēc pārošanās, tūliņ noskaidrosim kā tas ir iespējams.

Sievietes dažādu apzinātu un neapzinātu procesu iespaidā rada situācijas, kurās pārbauda iespējamos partnerus. Dzīvniekiem tās ir tēviņu kaujas riesta laikā. Cilvēkiem šīs cīņas, parasti, lai gan ne vienmēr, ir vairāk intelektuālā līmenī.

Sieviete teicas pēc vairāku tēviņu spermas nonākšanas viņā

Cīņa par sievietes pēcnācējiem nebeidzas ar seksu. Tā turpinās arī pašā sievietē iekšā. Un tie nav atsevišķi gadījumi, tās nav teorijas. Lai to novērtētu, piedāvāju papētīt grandiozos pielāgojumus vīrieša ķermenī, kas izveidojušies, lai to kompensētu.

Profesora Robina Beikera (Robin Baker) darbs, kas vienkāršā valodā aprakstīts grāmatā “Sperm Wars”, ko var tulkot kā “Spermatozoīdu kari”, to uzskatāmi ilustrē. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka tikai 1% visu spermatozoīdu ejakulācijā ir spējīgi apaugļot olšūnu. T.i. tikai simtā daļa tā, ko tu saražo paredzēta pēcnācēju radīšanai. No tā rodas jautājums, kam paredzēti pārējie 99%?

Pārējiem ir iedalītas dažādas citas funkcijas, kas saistās ar cīņu ar konkurentiem. Ir slepkavas, kas spējīgi izdalīt ķīmiskas vielas citu spermatozoīdu nonāvēšanai. Ir spermatozoīdi, kas veido blokādes dzemdes ieejā, tādejādi kavējot konkurenta sēklas nonākšanu “kaujas laukā”. Bez tiem ir arī šūnas ar citām mazāk svarīgām palīgfunkcijām.

Ar to batālijas nebeidzas, tajā ir vēl daudz pārsteidzoša un pat šokējoša. Piemēram, vīrieša locekļa forma ir izveidojusies tāda, kāda tā ir, ne tikai lai efektīvāk nogādātu sēklu sievietē, bet arī izpumpētu konkurentu sēklu, kas sievietē ir nonākusi pirms viņa¹.

Kādā citā pētījumā, bez visa cita, noskaidrots, ka vīrietim, kam rodas aizdomas, ka viņa sieviete varētu būt nolaidusi pa kreisi, seksa laikā izdalās ievērojami vairāk sēklas.

Ņem vērā, ka mūsdienu cilvēks ir sasniedzis pašreizējo formu daudzus tūkstošus gadus atpakaļ, kad nebija valstu, likumu un dzimtsarakstu nodaļu. Ko tev šis viss dos? Sapratni par to, ka mūsu uzvedības modeļi ir ielikti no dabas un tos nevar izmainīt. Cilvēku vēlmes un tieksmes ir normālas un tavs ķermenis ir tam par apliecinājumu.

Mēs, dzīvojot sabiedrībā, izvēlamies savas dziņas pielāgot sociālajām normām un noteikumiem. Tomēr šīs dziņas ir pārāk dziļas, lai tās izmainītu vai izslēgtu pavisam. Tev ir iespēja šīs zināšanas ņemt vērā un izmantot sev par labu. To var ņemt vērā aplidošanas procesā, tiekoties ar vienu vai vairākām sievietēm. Sabiedrības uzspiestais modelis – “sekss tikai attiecībās”, ir pamatots tikai un vienīgi ar sabiedrības savtīgajām interesēm.

Taču visvairāk šī izpratne tev dos pastāvīgajās attiecībās. Saprotot sievietes nepieciešamības, tu vari būt soli priekšā un sniegt kāroto. Mākslīgi radot dažādību, mainot uzvedības modeli, tu pats aizpildīsi nišu, kas paredzēta mīļākajam un tavai sievietei vienkārši nebūs nepieciešamība skatīties apkārt.

¹Gallup, G. G., Burch, R. L., Zappieri, M. L., Parvez, R. A., Stockwell, M. L. & Davis, J. A. (2003). The human penis as a semen displacement device. Evolution and Human Behavior 24: 277–289

Sieviete noāva kājas un ienāca krēslainajā, vīrakiem smaržojošajā templī, kur telpas galā uz ceļiem, iegrimis savā absolūtajā mierā, sēdēja sirms vīrs ar garu plānu bārdu. Daiļava zemu paklanījās un apsēdās telpas malā netālu no sēdošā vīra. Gudrais lēnam atvēra acis un lēni, gandrīz nepamanāmi, paklanīja galvu. Viešņa saprata, ka tagad var uzdot savu jautājumu. Viņa satraukti sāka runāt, it kā vēlēdamies izbērt visu smagumu, kas viņu tik ilgi bija noslogojusi: “Kā tas nākas, ka vīrietis, kuram ir vairākas mīļākās tiek apbrīnots un augstu godāts, kā sieviešu mīlulis… Tai pat laikā, kad sieviete, kurai ir vairāki mīļākie, tiek uzlūkota ar nicinājumu un saukta par pagrimušu?”

Gudrais vīrs viegli paklanīja galvu un viņa saprata, ka saņems atbildi uz jautājumu, kas viņu tā satrauc. Viņš palūdza viņai paņemt tējkanniņu un no tās saliet tēju vairākās tasītēs. “Jā, bet kā tas attiecas uz manu jautājumu?!” sieviete iesaucās. Viedais vīrs, ne vārda nesacījis, ieskatījās viņa acīs un viegli pamāja ar galvu. Sieviete aizmirsa savu nemieru un izdarīja prasīto.

Tad Konfūcijs jautāja: “Vai viss ir kārtībā?” “Jā viss ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt” atbildēja daiļava. Tad sirmais vīrs, pārmeta pār plecu savu garo, plāno bārdu un pasniedzās pēc tasītēm. To saturu viņš ielēja atpakaļ kanniņā. Atnākusī sieviete to vēroja ar neizpratni un ndāmu ziņkāri vienlaikus.

Viedais vīrs pagriezās un no aizmugurē lēni čurkstošās plīts noņēma vēl vienu kanniņu ar tēju un nolika to savas viešņas priekšā. Paskatījās uz viņu un palūdza saliet tēju no abām kanniņām vienā tasītē. Tas sievietē izraisīja neizpratni, tomēr viņa uzticējās gudrā vīra vārdiem un darīja, kā lūgts. Tēja no abām kanniņām ātri pārpildīja tasīti un sāka līt pār malām. Sieviete apstājās un viņas prātu pārņēma absolūts miers, ar kuru viņu pildīja atbilde, ko tikko bija saņēmusi.

Sieviete zemu paklanījās, piecēlās, apāva kājas un aizgāja plašajā pasaulē, savās darīšanās. Taču kopš šī brīža viņu pildīja miers. Pēc dienas, nedēļas vai gada, vai varbūt nedaudz vairāk, viņa sastapa vīrieti, kuram varēja veltīt sevi visu. Viņi apprecējās un pavadīja savu dzīvi debešķīgā saskaņā.