Dzelteno presi lasu ļoti reti, jo sevišķi internetā. Meklēt tajos, ko vērtīgu ir kā smelt vircu, cerot atrast šokolādi. No rīta atvēru vairākus ziņu portālus, lai noprecizētu saules aptumsuma laikus. Verot ciet tvnet logu iekrita acīs virsraksts:

Noskaidrots, kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk lielas pēcpuses

20.03.2015 publicētā raksta bilžu izlase arī šķita pazīstama: sieviete vakarkleitā, atkailināti vaidziņi un balts siluets.

Raksts sākas ar vārdiem:

Tas, ka vīriešiem patīk lieli un formīgi sieviešu dibeni, nav nekāds noslēpums, tomēr kāpēc tas tā ir?”

Kāpēc tas izklausās tik pazīstami? Varbūt tāpēc, ka es to jau rakstīju “Par sieviešu seksīgajām formām“

Kāpēc vīrieša skatu kā magnēts pievelk (…) un pavedina gaita, kas liek šūpoties formīgajiem gurniem?

Bez šaubām, “nospiestais” teksts ir sauss, bez detaļām un apskata tikai mazu daļiņu no šeit publicētā. To var saprast. Man melnraksti stāv mēnešiem pirms tos pabeidzu. Tad gaida pāris nedēļas pirms rediģēšanas, lai paskatītos uz rakstīto ar svaigu aci. Arī faktu precizēšanu neveicu tajā pašā dienā, lai saglabātu objektivitāti un nekristu kārdinājumā “pievilkt” faktus.

Ir acīm redzams, ka atsauce uz kaut kādu nezināmas Teksasas universitātes nezināmu pētījumu ir tikai uzmanības novēršana. Pēc thebestcolleges.org datiem¹ Teksasā uz šo dienu ir 36 universitātes. Starp citu, tā izskatās atsauce uz reālu avotu.

Kad gadu atpakaļ, dažas dienas pēc viena no Daktera populārākajiem rakstiem “Erektālais atlētisms” – vairāk kā Kēgela vingrinājums, spēcīgai erekcijai un ilgākam dzimumaktam publicēšanas arī tvnet parādījās raksts par Kēgela vingrinājumu, uzskatīju to par sakritību. Tagad ir skaidrs, ka rūpīgāk sekošu līdzi masu mēdijos notiekošajam.

Paldies tvnet redaktoram Gerdai Pulkstenei! Jūtos pagodināts, ka vēlies līdzināties man. Tik turpmāk, lai nebūtu pār plecu, steigā jānoraksta, vienkārši, sazinies ar mani izmantojot kontaktformu! Man rindā uz publicēšanu stāv 40 melnraksti un vēl 67 uzmetumi aizraujošiem rakstiem ar izciliem atslēgvārdiem.

Hmmm, ja tā padomā, varbūt, arī Ušakovs savu dēlu nosaucis par godu tieši man…

¹Ņemti no ASV “Nacionālā izglītības statistikas centra” nces.ed.gov

Mūsu intuīcija mums čukst, ka kaut kas nav kārtībā… Tomēr mēs tāpat ejam uz darbu, iespīlējušās šauros svārkos, un raujamies, risinām, bīdām, un nervozējam, bet pēc tam ejam mājās, lai risinātu kaut kādus jautājumus tur… Lai gan, patiesībā, mēs visas gribam būt meitenes …un jaunu kleitu.

Jā – jā, arī tās “azbesta vecenes”, kuras jūs ik dienas redzat uz ielas, ofisā un kafejnīcā. Viņas arī! Grib. Būt. Meitenes. Vienkārši, kāda iemesla dēļ viņām nācās kļūt par “večiem”. Un pašām cīnīties, izdzīvot, pelnīt un nesalūzt. Es, nekādā gadījumā, nevainoju vīriešu. Piedāvāju viņiem palīdzēt savām dzīvesbiedrēm kļūt laimīgākām! Ticiet man, stiprais dzimum, ļoti daudz kas ir atkarīgs no jums!

Ja jūsu sievietei ir novērojami divi vai vairāk no zemāk uzskaitītajiem “simptomiem”, saausieties! Jūsu mīļotā nejūtas sievišķīga un pievilcīga, bet priekš mums tas ir postoši. Tas var novest pie nedienām, strīdiem un pat depresijas. Atgriezt pārliecību par sevi varat tikai jūs.

Vīrišķīgs apģērbs

Skaidrs, ka džinsenes, šorti, bikses un vēl jo vairāk žaketes, un šlipses ir, uz sievietes skapi migrējuši, vīriešu garderobes elementi. Pie tam, pievērsiet uzmanību, ka izteikti sieviešu garderobes elementi, kā krūšturis vai zeķubikses, nez kāpēc, uz vīriešu garderobi nav pārgājuši. Un pat svārkus, lai arī cik bieži tos neaģitētu vīriešu modes parādēs, vīrieši valkāt atsakās.

Tad ar ko sievietes ir sliktākas? Protams, ņemot vērā aukstumu un no ērtuma viedokļa, mēs nevaram pavisam atteikties no biksēm. Tomēr, pacensties biežāk vilkt svārkus – silti iesaku.

Pavasara kņudinošās sajūtas tuvošanās jau jūtama gaisā un tepat deguna galā visu mīlētāju diena. Šoreiz nekritizēšu amoru vai kārtējo 14.februāra “šopinga” bumu. Gribu parakt dziļāk, lai saprastu kāpēc esam gatavi ziedot tik daudz, lai dzirdētu šo banāli liktenīgo frāzi – “Es tevi mīlu!”

Ko cilvēkam dod mīlestība?

Sākšu ar to, kāpēc mums vispār gribas būt mīlētiem. Te atgriezīsimies pie pirmsākumiem, bērnības, kad mīlestība ir vienā svarā ar ēdienu un pat gaisu. Bērns bez mīlestības fiziski iet bojā. Maslova vajadzību hierarhijā izjūtas, ko asociējam ar mīlestību ir uzreiz virs pamata nepieciešamībām, kas nodrošina ķermeņa funkcionēšanu.

Bērnībā beznosacījumu mīlestība mums, pirmkārt, nozīmē drošību, pārliecību ka mūs nepametīs. Nevarīgajam radījumam – cilvēkam, tas sākumā ir vitāli nepieciešams, lai rastu spēkus katrai dienai. Tajā laikā, kad vēl tikai speram pirmos soļus, pasaule ir neizprotama, sveša un bieži biedējoša vieta. Bez stabilas “aizmugures” neiztikt.

Cilvēks aug un mīlestība pāriet nākamajā līmenī. Tagad tā nozīmē piederību – būt par daļu no grupas, no kā lielāka, spēcīgāka. Tīņa gados mēs ar nepatiku izturējāmies pret “izstumtajiem”, jo slepus baidījāmies viņiem pievienoties. Tie ir gadi, kad meklējam sevi, bet grimstam konformismā¹.

Gadiem aizvējojot garām, mēs atrodam sevi un, puslīdz, savu vietu dzīvē. Apzināmies, ka varam iztikt bez citiem. Mīlestība kļūst par kārtīgu dopingu pašapziņai. Mani mīl – tātad es esmu vērtīgs.

Šis ir ideālais ceļš, taču mums katram paliek, kas neizjusts un nesasniegts. Vēlmes pēc drošības, piederības un pašapliecinājuma no mīlestības dažādās formās velkas līdzi visu mūžu.

Nu jau trešo reizi esmu uzaicināts runāt stilista Anúsh rīkotajā seminārā-darbnīcā sievietēm. Bez mini-semināriem, sievietes palutinās arī vizāžisti, frizieri un citi meistari. Šī stilīgā vakara tēma “Vīriešu stils sievietēm”.

Iepriekšējās reizēs runāju par pirmajiem randiņiem, pievilcību un sievietes iziešanu sabiedrībā ar vīrieti. Par to var palasīt “Vīrieša viedoklis, ko vilkt sievietei ejot uz randiņu“.

Kā arī par sievietes seksuālo pievilcību, ko apspriedu seminārā par stilu “sexy”. Apsolu drīzumā nopublicēt arī šīs runas atreferējumu sadaļā “Sievietei”.

Ar nepacietību gaidu kārtējo tikšanos ar dāmām!

Vairāk informāciju meklē stilista mājas lapā www.stilist.lv

Mūsu sabiedrība sievieti iztēlojas frigidu – tādu, kurai nevar būt seksuālu vēlmju. Jebkuri mēģinājumi iet pret šo uzskatu tiek nievāti un sagaidīti ar nopēlumu – “Padauza!”. Jau daudzus gadsimtus, apspiesta sievietes seksualitāte ir bijusi norma. Tā laužas uz āru un izpaužas apslēpti. Ne velti viens no spēcīgākajiem mediju manipulācijas rīkiem arī sievietēm ir pašu sieviešu seksapīls.

Es ticu, ka katrā sievietē snauž kvēlojoša, kūsājoša seksualitāte – spēja uz nevaldāmu kaisli. Viss, kas nepieciešams, ir īstie apstākļi un vīrietis, kas pamodinātu viņas iekāri no mākslīgi izraisītas komas.

Otrs variants ir atrast sievieti, kas šo savas sievišķības daļu jau apzinās. Ja vēlies, ko vairāk par seksu misionāru pozā, ja vēlies traku piedzīvojumu ar traku daiļavu un nebaidies no skrāpējumiem uz muguras, šīs pazīmes tev lieti noderēs.

Protams, atceries, simptoms vēl nav diagnoze. Turpinot paralēles ar medicīnu, iespējams vīruss vēl snauž. Tomēr pazīmes paliek spēkā un līdz ar to arī skaidrojums.

Pīrsingi

Caurumi ausu ļipiņās sievietei ir norma. Taču, ja tie parādās arī tuvāk jutīgajām vietām, tā kļūst par pazīme. Tas pats attiecas uz skaitu, tā ir apzināta vēlme atkāpties no normas un vienlaicīgi parāda meitenes attieksmi pret savu ķermeni. Šī “nieze” ar vieglu pašiznīcināšanās pieskaņu, liek meitenei
tiekties pēc asām izjūtām. Jo stiprāka “nieze”, jo asākas sajūtas nepieciešamas, lai gūtu apmierinājumu.

Šai sievietei vēlme pēc maiguma seksā nav bieža parādība. Aizmirsti misionāru pozu! Viņa vēlas tikt paņemta skarbi, iepērta un vilkta aiz matiem. Viņa ir “slikta meitene”, viņa to zina un vēlas, lai viņu “sodi”.

Viņa smēķē

Smēķēt pēc definīcijas ir slikti, taču tas nekādi neattur smēķētāju no baudas, ko viņam sniedz šis process. Sievietei ļauties seksam ar tikko sastaptu vīrieti, pēc sabiedrības uzskatiem, arī ir slikti, taču arī tas sniedz fizisku baudījumu. Smēķētāju ir daudz. Cigarete zobos vien neliecina, par pavieglu uzvedību, taču par attieksmi pret savu ķermeni gan – viņa to pakārto savu vēlmju apmierināšanai. Un, kā jau iepriekš esmu teicis, sievietēm vēlmes nav mazāk kā mums – “suņiem” vīriešiem.

Uzreiz brīdinu, šīs ir tieši pazīmes, nevis likumi. Ja kāda pazīme sakrīt, nav pamata uzreiz priecāties vai saskumt (atkarībā no tā kāds ir tavs mērķis). Arī medicīnā ne visi simptomi 100% liecina par diagnozi. Toties pamatu aizdomām vai iespēju sašaurināt kandidāšu sarakstu dod.

Piedāvāju tavai uzmanībai sarakstu ar pirmajām 5 pazīmēm, pēc kurām atpazīt padauzu, un to izskaidrojumu. Lieto ar prātu!

Tetovējumi

Tetovējums ir dumpīguma – vēlmes iet pret sabiedrības viedokli, simbols. Zīmējums uz ādas ir pierādījums meitenes gatavībai ļauties iegribai, neskatoties uz paliekošām sekām. Jo tas uzkrītošāks, jo izteiktāka jaunkundzes vienaldzība pret sabiedrības nopēlumu.

Tieši sabiedrības nopēlums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas attur sievieti no juceklīgiem dzimumsakariem. Seksu jau viņas grib tieši tāpat kā vīrieši, tik neuzdrošinās ļauties. Vienaldzība pret to, paver ceļu seksuālās apetītes apmierināšanai pēc iegribas.

Nekut

Šī pazīme ir visai pašsaprotama. Lai arī izteikti individuāla, tomēr tendences parāda. Jo mazāk meitene ir pieradusi pie citu pieskārieniem, jo vairāk viņu tas satrauks, t.i. kutēs. No tā arī secinājums par pretējos – meitene, kurai nekut, ir izbaudījusi pietiekami glāstu, lai pie tiem pierastu.

Protams, tas nepadara viņu nejūtīgu. Drīzāk pretēji. Viņa pieskārienus izbauda, tie viņu seksuāli stimulē, nevis kairina.

Lieto stipro alkoholu

Aizmirsti par krāsainajiem, vieglajiem kokteilīšiem. Padauza izvēlas stipro alkoholu vai alkoholu, kuru pierasts asociēt ar vīriešiem: viskiju ar kolu, skrūvi, aliņu u.t.m.l. Taču ne jau šī asociācijas nosaka viņas izvēli. Viņu nevada tieksme līdzināties stiprajam dzimumam. Vienkārši viņa atmet lieko pompu.

Sestdien man bija brīnišķīga iespēja pavadīt vakaru apburošu sieviešu ielenkumā. Pēc tā es vēl vairāk sāku apbrīnot un cienīt sievietes. Tas ir kults. Tā ir reliģija. Nē, pat vairāk – tā ir atstrādāta sistēma. Lai to saprastu, attīšu filmu nedaudz atpakaļ.

Viss sākās ar uzaicinājumu, pateikt 20 minūšu garu runu seminārā sievietēm, par romantisko stilu. Ejot ārā pa durvīm, pēc veiksmīgi padarīta darba, mani apstādināja ar jautājumu. Ieinteresējās arī tuvumā stāvējusī skaistule. Tā turpinājās un beidzās ar to, ka es nekur netiku. Tā vietā ap mani pusaplī sēdēja 4 līdz 6 daiļavas, kuras ik pa brīdim, kā amerikāņu vrestlingā, nomainīja kāda cita. Ja neskaita to, ka varēju peldēties nedalītā sieviešu uzmanības plūsmā, mani zem pastāvīga spiediena turēja nepārtraukta aizrautīgu jautājumu, viedokļu un pieredzes kaskāde. Es neesmu pārliecināts vai pēc “kāju” dienām sporta zālē esmu kādreiz bijis vairāk noguris, kā tās dienas izskaņā. Patīkami noguris, jāpiezīmē.

Kaut kad guļot, kad visa informācijas masa sāk ieņemt tai paredzētās vietas, man beidzot pielēca, kā sievietes no otršķirīga dzimuma, vienas paaudzes laikā, kļuva par noteicošo. XX gadsimta sākumā viņām vēl nebija pat tiesības balsot. Kā viņām tas izdevās?

Viņas dedzīgi kampj visas zināšanas par to, kā kļūt labākām. Viņas konstanti pielāgojas izmaiņām un skrupulozi izlasa labāko no jaunā priekš sevis. Kamēr vīrieši augstprātīgi atgrūž visus palīglīdzekļus, uzskatot sevi par radības kroni.

Sievietes ir pastāvīgi atvērtas jaunajam. Viņas ir gatavas uzņemties risku un kļūdīties. Pateicoties tam viņas ir izkopušas savu seksualitāti – sievišķību līdz līmenim, kas vīriešiem pat sapņos nerādās. Mēs joprojām pieturamies pie tādām akmens laikmeta idejām kā: jo vairāk muskuļu – jo seksīgāk. Tiešām vairāku tūkstošu gadu nav bijis pietiekami, lai apjēgtu, ka tās ir muļķības?!

Neviens no vīriešiem, kurš iegājis vēsturē kā izcils mīlnieks, nav bijis muskuļu kalns. Pat mūsdienu seksīgākie vīrieši nav muskuļu kalni. Jā viņi ir labā formā, taču ne vairāk. Tiešām izbrīna, ka vīrieši nesaprot acīm redzamo, vīrišķība neslēpjas banālā spēkā un tā izrādīšanā. Ja tā būtu, Homo sapiens nebūtu valdošā suga. Mēroties spēkiem ar citiem dzīvniekiem, mēs zaudētu praktiski visiem, kas ir mūsu svara kategorijā.

Prasīsi kāpēc par to vēl runāt? Tieši tāpēc, ka viedoklis ir tikai viens, neskatoties uz to, ka sliktās meitenes ieņem stabilu pozīciju sabiedrībā un nekur netaisās pazust. Es teiktu vairāk, katrā, pat stingrāko uzskatu vadītā, sievietē ir daļiņa sliktās meitenes. No personīgās pieredzes varu pateikt, ka noteiktos apstākļos pat visreliģiozākā jaunava, kas neatzīst neko mazāk kā absolūtu atturēšanos līdz kāzām, liksies gultā ar vīrieti, kuru nav bijusi pat uz vienu randiņu. Pie tam tas neizmainīs viņas uzskatus. Viņa akli paliks pie savas morāles un norakstīs to uz mirkļa vājumu.

To sauc par krišanu grēkā, lai gan kritiens ir relatīvs. Vai tiekties pēc tā, ko vēlies, ir vājums un pakļauties sabiedrības vai reliģijas vadoņu spiedienam ir spēks? Atšķirībā no citiem, tā saucamajiem grēkiem – zagšanas, nogalināšanas u.t.m.l. sekss sagādā baudu abām (vai vairāk) iesaistītajām pusēm. Paskatoties apkārt, ne man vienīgajam nelīmējas kopā ainiņa, kurā baudas sagādāšana otram būtu sodāma ar mūžīgām mokām.

Puisis grēksūdzē:
– Tēvs es vakar sagrēkoju ar vieglas uzvedības sievieti.
– Kura tā bija?
– Es kā džentlmenis nevaru to atklāt.
– Vai tā bija slaucēja Anniņa?
– Nē tēvs.
– Ā, tad tā noteikti bija Grieta no saimniecības veikala.
(..)
Pēc brīža puisis iznāk no baznīcas un saka draugam, kurš viņu gaida turpat aiz stūra.
– Uzzināju vārdus vēl divām…

“visi vīrieši” – tas liek aizdomāties. Tā taču ir acīm redzama aplamība. Vai tiešām? Varbūt sievietes pārējos vienkārši neredz, neuztver kā vīriešus. Labie puiši vienkārši nespēj pamodināt sievietē to dzīvniecisko kaisli, kuras viņām tā pietrūkst ikdienā – likt viņai sajusties kā sievietei, nevis draugam. Uzticamajā un drošajā vienkārši pietrūkst saviļņojuma, kas aizrautu.

“the irresistible rogue who has the dizzying ability to drive women wild”¹

Jau no pirmās dienas viņas ir audzinātas būt par labajām meitenēm, bet, iekšā mītošo slikto meiteni, turēt tumšākajā kambarī aiz septiņām atslēgām. Nevienu neinteresē, ka tā ir neatņemama un liela daļa viņu “Es”. Viņas varbūt pat dzīvē kļūst laimīgas un gūst piepildījumu, taču nekad pilnībā, nekad par visiem 100%. Cilvēks ir tāds dzīvnieks, kurš redz traipu, nevis apbrīnojami skaisto galdautu, uz kura tas atgadījies. Tāpat kā mēle atkal un atkal atgriežas pie zobos iesprūdušās ābola miziņas, sievietes prāts atkal un atkal atgriežas pie šīs bīstamās fantāzijas un padara viņu traku.

Protams, sliktais puisis nesniegs viņai piepildījumu un laimi dzīvē. Kā vienu no maniem rakstiem komentēja kāda dāma: “Lai galds stāvētu vajag visas trīs kājas.” Tieksme pēc sliktā puiša ir kā skabarga – maza un nenozīmīga, taču kamēr vien nedabūsi to laukā, viss pārējais šķiet mazsvarīgs.

“Women tend to split off their detested parts like hate, envy, and bad-girl aspects, so that bad-girl parts stay behind closed doors, only to come out to play with bad-boy lovers”²

Ja viņām tas ir nepieciešams, tad kāpēc viņas tik ļoti nīst šo “dvēseles niezi”?

Cilvēks ir tāds nejauks radījums, kurš dabiski nievā visu, ko neizprot un nevar kontrolēt. Sievietes vēlme atdoties rupjam tēviņam pusnakts reibonī, visnepiedienīgākajos veidos, ir pilnīgā pretrunā viņas paštēlam. Tā dara tikai palaistuves, bet viņa tāda nav. Tad kāpēc šīs vēlmes? Viņa to nevar saprast vai kontrolēt.

Nemaz nerunājot par to, lai kontrolētu slikto puisi. Kur nu! Viņa sliktā puiša rīcību pat nevar prognozēt. Un sievietes prāts vienkārši nespēj tādus jautājumus atlikt malā, līdz būs pietiekami faktu, lai izdomātu atbildi. Prāts turpina malt pa tukšo dienu pēc dienas. Nav brīnums, ka tas viņu tracina.

Visbeidzot, esot kopā ar slikto puisi, sieviete sāk zaudēt kontroli pār savu rīcību. Viņš pamodina viņā dziļākās, dzīvnieciskās izjūtas, kas pārpludina veselo saprātu. Tās sūta skudriņas pār ķermeni un liek sirdij bungot džungļu ritmā. Šajā brīdī viņa ir gatava uz visu. Šī apziņa izraisa bailes un paniku, vēlmi bēgt. Sievietes vienbalsīgi saka “nē” sliktajam puisim, cerot kopā apklusināt neatlaidīgo balstiņu dziļi iekšā, kas saka: “O, jā! Mazā tu zini, tu to gribi!”

¹Kristina Grish, “Ad_dick_ted: 12 Steps to Kicking Your Bad Boy Habit”, 2007
²Frances Cohen Praver, “Daring Wives”, 2006

Kā jau šad tad mēdzu darīt pasērfoju pa LV tīmekli, vadoties pēc atslēgvārdiem “ko vēlas sievietes”. Sekoju līdzi izpratnes tendencēm attiecību jautājumos mūsu valstī un, protams, arī konkurencei. Kopējais secinājums pēc populārāko meklēšanas rezultātu izpētes – man vēl te ir ko darīt.

Tīmeklī muļķību ir daudz, kas nav nekāds jaunums, taču ir daži, sauksim tos par “mītiem”, kuri atkārtojas. Pie tam tie sasaucas arī ar drukātajos medijos manīto un ne reizi vien dzirdēto.

Sākšu ar to, kā parasti rodas šādi mīti.

1. Tas, ko sieviete vēlas un tas, kas sievieti patiešām pievelk vīrietī ir divas atšķirīgas un nereti pat diametrāli pretējas lietas. Tieši tā rodas sieviešu pretrunīgās vēlmes.

2. Atsevišķa sabiedrības daļa uzspiež savas intereses un sieviete izliekas, ka vēlas kaut ko tikai tāpēc, ka to vēlēties ir pieņemts.

3. Dziļākās dziņas – instinktus daba ir paslēpusi no sievietes pašas. Ja viņa tos apzinātos, varētu traucēt tiem stūrēt savu rīcību.

4. Vīrieši cenšas uzstiept savas fantāzijas par ideālo sievieti realitātei. Z. Freids to nosauca par “svētās-palaistuves” (Madonna-whore) kompleksu.

5. Cilvēki neapzinās, sievietes divējādo dabu. Vīriešu lielākā kļūda ir tāda, ka viņi pieņem prasības uzturētājam par vienīgajām un īstajām, lai gan tā ir tikai viena monētas puse. Patiesībā, lai sieviete seksuāli iekārotu vīrieti, viņam ir jāpiemīt nedaudz citām īpašībām.

Protams, sava taisnība ir arī visiem, kas iebildīs, nestrīdos. Tomēr sāls ir nevis pašā faktā, bet tā prioritātē. Visas īpašības u.c. aprakstītais nav nevajadzīgs. Tieši tā, nevis ir vajadzīgs, bet nav slikti, ja ir, taču, ja nav, lielākoties pat var iztikt. Metafora ilustrācijai – es mēdzu ēdienam piebērt sāli, taču vienu pašu es to neēstu. Svarīga ir proporcija, kas šajos mītos n-kārtīgi pārsniedz ieteicamo diennakts devu.