Dzelteno presi lasu ļoti reti, jo sevišķi internetā. Meklēt tajos, ko vērtīgu ir kā smelt vircu, cerot atrast šokolādi. No rīta atvēru vairākus ziņu portālus, lai noprecizētu saules aptumsuma laikus. Verot ciet tvnet logu iekrita acīs virsraksts:

Noskaidrots, kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk lielas pēcpuses

20.03.2015 publicētā raksta bilžu izlase arī šķita pazīstama: sieviete vakarkleitā, atkailināti vaidziņi un balts siluets.

Raksts sākas ar vārdiem:

Tas, ka vīriešiem patīk lieli un formīgi sieviešu dibeni, nav nekāds noslēpums, tomēr kāpēc tas tā ir?”

Kāpēc tas izklausās tik pazīstami? Varbūt tāpēc, ka es to jau rakstīju “Par sieviešu seksīgajām formām“

Kāpēc vīrieša skatu kā magnēts pievelk (…) un pavedina gaita, kas liek šūpoties formīgajiem gurniem?

Bez šaubām, “nospiestais” teksts ir sauss, bez detaļām un apskata tikai mazu daļiņu no šeit publicētā. To var saprast. Man melnraksti stāv mēnešiem pirms tos pabeidzu. Tad gaida pāris nedēļas pirms rediģēšanas, lai paskatītos uz rakstīto ar svaigu aci. Arī faktu precizēšanu neveicu tajā pašā dienā, lai saglabātu objektivitāti un nekristu kārdinājumā “pievilkt” faktus.

Ir acīm redzams, ka atsauce uz kaut kādu nezināmas Teksasas universitātes nezināmu pētījumu ir tikai uzmanības novēršana. Pēc thebestcolleges.org datiem¹ Teksasā uz šo dienu ir 36 universitātes. Starp citu, tā izskatās atsauce uz reālu avotu.

Kad gadu atpakaļ, dažas dienas pēc viena no Daktera populārākajiem rakstiem “Erektālais atlētisms” – vairāk kā Kēgela vingrinājums, spēcīgai erekcijai un ilgākam dzimumaktam publicēšanas arī tvnet parādījās raksts par Kēgela vingrinājumu, uzskatīju to par sakritību. Tagad ir skaidrs, ka rūpīgāk sekošu līdzi masu mēdijos notiekošajam.

Paldies tvnet redaktoram Gerdai Pulkstenei! Jūtos pagodināts, ka vēlies līdzināties man. Tik turpmāk, lai nebūtu pār plecu, steigā jānoraksta, vienkārši, sazinies ar mani izmantojot kontaktformu! Man rindā uz publicēšanu stāv 40 melnraksti un vēl 67 uzmetumi aizraujošiem rakstiem ar izciliem atslēgvārdiem.

Hmmm, ja tā padomā, varbūt, arī Ušakovs savu dēlu nosaucis par godu tieši man…

¹Ņemti no ASV “Nacionālā izglītības statistikas centra” nces.ed.gov

Sākšu ar to, ka tas ir tikai dabiski un pilnīgi normāli. Tajā nav par ko kaunēties. Tad jau drīzāk varētu teikt otrādi. Dāmas jūs pašas izvēlējāties izskatīties pēc pāruzbudinātas mātītes riesta laikā: polsterēts Push-up krūšturis = piebriedušas krūtis, pietvīkuši vaigi un lūpas, melnas acis pateicoties kosmētikai, izcelta gurnu un pēcpuses forma pateicoties apģērba griezumam un krāsām. Tā sarakstu varētu turpināt.

Vīrieša reakcija uz sievieti ir ieprogrammēta dziļākajos – dzīvnieciskajos smadzeņu slāņos. To noliegt nozīmētu noliegt savu seksualitāti – vīrišķību pašā saknē. Tas nozīmētu labprātīgi pieņemt impotenci.

Pavasara kņudinošās sajūtas tuvošanās jau jūtama gaisā un tepat deguna galā visu mīlētāju diena. Šoreiz nekritizēšu amoru vai kārtējo 14.februāra “šopinga” bumu. Gribu parakt dziļāk, lai saprastu kāpēc esam gatavi ziedot tik daudz, lai dzirdētu šo banāli liktenīgo frāzi – “Es tevi mīlu!”

Ko cilvēkam dod mīlestība?

Sākšu ar to, kāpēc mums vispār gribas būt mīlētiem. Te atgriezīsimies pie pirmsākumiem, bērnības, kad mīlestība ir vienā svarā ar ēdienu un pat gaisu. Bērns bez mīlestības fiziski iet bojā. Maslova vajadzību hierarhijā izjūtas, ko asociējam ar mīlestību ir uzreiz virs pamata nepieciešamībām, kas nodrošina ķermeņa funkcionēšanu.

Bērnībā beznosacījumu mīlestība mums, pirmkārt, nozīmē drošību, pārliecību ka mūs nepametīs. Nevarīgajam radījumam – cilvēkam, tas sākumā ir vitāli nepieciešams, lai rastu spēkus katrai dienai. Tajā laikā, kad vēl tikai speram pirmos soļus, pasaule ir neizprotama, sveša un bieži biedējoša vieta. Bez stabilas “aizmugures” neiztikt.

Cilvēks aug un mīlestība pāriet nākamajā līmenī. Tagad tā nozīmē piederību – būt par daļu no grupas, no kā lielāka, spēcīgāka. Tīņa gados mēs ar nepatiku izturējāmies pret “izstumtajiem”, jo slepus baidījāmies viņiem pievienoties. Tie ir gadi, kad meklējam sevi, bet grimstam konformismā¹.

Gadiem aizvējojot garām, mēs atrodam sevi un, puslīdz, savu vietu dzīvē. Apzināmies, ka varam iztikt bez citiem. Mīlestība kļūst par kārtīgu dopingu pašapziņai. Mani mīl – tātad es esmu vērtīgs.

Šis ir ideālais ceļš, taču mums katram paliek, kas neizjusts un nesasniegts. Vēlmes pēc drošības, piederības un pašapliecinājuma no mīlestības dažādās formās velkas līdzi visu mūžu.

Nu jau trešo reizi esmu uzaicināts runāt stilista Anúsh rīkotajā seminārā-darbnīcā sievietēm. Bez mini-semināriem, sievietes palutinās arī vizāžisti, frizieri un citi meistari. Šī stilīgā vakara tēma “Vīriešu stils sievietēm”.

Iepriekšējās reizēs runāju par pirmajiem randiņiem, pievilcību un sievietes iziešanu sabiedrībā ar vīrieti. Par to var palasīt “Vīrieša viedoklis, ko vilkt sievietei ejot uz randiņu“.

Kā arī par sievietes seksuālo pievilcību, ko apspriedu seminārā par stilu “sexy”. Apsolu drīzumā nopublicēt arī šīs runas atreferējumu sadaļā “Sievietei”.

Ar nepacietību gaidu kārtējo tikšanos ar dāmām!

Vairāk informāciju meklē stilista mājas lapā www.stilist.lv

Daudzi pat teiks, ka ir loģiski sagaidīt pretim tik pat daudz, cik esi devis. No bērnības esam audzināti “ko sēsi – to pļausi” stilā, t.i. ja izdarīsi labu otram, tad arī tev darīs labu. Jo sevišķi spēcīgi šis uzskats ir iesēdies sociālisma iespaidā, kur, teorētiski, neviens nevarēja saņemt vairāk kā bija pelnījis.

Diemžēl šis uzskats ir aplams. Lai piedod karma, taču tas dari labu vai sliktu nekādi nemaina to, ko tu saņemsi pretim. Kurš teica, ka “visumam” ir tieši tāda pati izpratne par labo un slikto kā tev.

Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk otrs tev ir vērts un vairāk viņš ir vērts sev, taču tu pats viņa acīs caur to vērtīgāks nekļūsti.

Netici? Paprasi pļēguru un citu draņķu sievām, kas viņas pazemo un bradā kā dubļus, kāpēc viņas neaiziet. Pat tad, ja pāri darītājam atspēlēsies karam, vai viņš nonāks ellē (atkarībā no taviem reliģiskajiem uzskatiem), pašai sievietei no tā labāk nepaliks.

No turienes arī teiciens – “Es tev atdevu savus labākos gadus!” Ja jau bija tik labi, tad ko sūdzies? Liet tāda, ka patiesībā runa ir par emocijām. Gads ir tikai kā mērvienība, kam ļoti lielam – laikam, kuru sieviete pavadīja ieguldot savas emocijas vīrietī.

Tieši tāpēc, manā uztverē šis princips ļoti labi apraksta patieso mijiedarbību starp cilvēkiem. Protams, uzreiz jāsaprot, ka runa ir tikai un vienīgi par emocijām. Ja izdarīsi noziegumu pret kādu, tad ļoti iespējams, ka arī ar tevi notiks, kas slikts. Piemēram, cietumā nonākšanas formā. Ja apkrāpsi darījuma partneri, tad visdrīzāk viņš neturpinās sadarbību ar tevi. Tomēr, tas neietekmē principa patiesumu. Abos piemēros minētie lēmumi ir loģiski, bet princips attiecas uz emocijām, kas, kā zināms, mīt pavisam citur.

Vēl viens brīnišķīgs piemērs ir sieviešu žurnāli. Tie visi skatās uz sievieti no augšas – dari tā un šitā, un, varbūt, tu kādreiz kļūsi tik laba kā ideālās mēs. Šī augstprātīgā attieksme liek sievietei vērtēt to augstāk par sevi un dēļ tā vēl vairāk ieguldīt, un tiekties pēc atzinuma.

Praktiski risinājums ir vienkāršs. Tev nedaudz jāpamaina savas nostājas formulējums attiecībās. …tas attiecas gan uz attiecībām ar mīļoto, gan attiecībām ar draugiem, gan biznesa attiecībām.

Tā vietā, lai aizvien vairāk ieguldītu otrā, tiecies kļūt priekš viņa vērtīgāks.

Lai nerastos pārpratumi, vērtību sastāda nevis iztērētais, bet potenciāli iegūstamais. Jā, tas ir tieši tik vienkārši. Ja vēlies, lai partneris tevi augstu vērtētu, rūpējies, par savu potenciālu, nevis “pārbāz krājkasīti”. Arī labu vajag darīt, tikai ne jau tāpēc, lai kaut ko iegūtu, bet tāpēc, lai gūtu prieku dodot – prieku, realizējot savu potenciālu.

“Es esmu pārdošanas menedžeris”, “Esmu programmētājs”, “…auto mehāniķis” – šīs visas ir ļoti precīzas atbildes, tomēr tām ir viens trūkums – tās ir absolūti bezjēdzīgas. Tikpat labi tu meitenei varēji pateiks: “a² + b² = c²” un jums būtu vairāk par ko runāt.

Pastāv kļūdains uzskats, ka tavs amats ir tas, ko tu dzīvē dari – kas tu esi. Taču tā nav. Pat tava profesija nav tas, kas tu patiesībā esi. Pēc vienas no izglītībām esmu inženieris programmētājs. Par inženieri mani var nosaukt, jo sistēmiskā domāšana, problēmu analīze u.t.m.l. ir man asinīs. Taču par programmētāju – ar grūtībām. Es protu kodēt, taču tas arī viss. Ar grūtībām sēžu pie datora ekrāna, tas vienkārši nav mans. Nav svarīgi arī tas, ka es daudzus gadus nostrādāju programmētāja amatā. Es vienmēr esmu bijis kas cits.

Lai gan izglītība lielā mērā ietekmē cilvēka domāšanu, tomēr arī tā nenosaka būtību. No lekcijas universitātē katrs students paņems kaut ko savu. Teiksim es sapratu, ka visa semestra vielu varu iemācīties nedēļu pirms eksāmeniem un vienkārši lieki tērēju laiku. Arī tevi nedefinē tava izglītība. Tu no tās paņēmi tieši to, ko uzskatīji sev par nepieciešamu, t.i. to, kas sakrita ar tavām vērtībām un mērķiem.

Tad kā noskaidrot pareizo atbildi uz šo jautājumu. Ir virkne testu un analīzes līdzekļu, ar kuru palīdzību var diezgan precīzi atrast savas vērtības, patiesos mērķus u.c. Tie sniedzas no tik vienkārši kā trīs jautājumiem (3 jautājumu rutīna no Style) līdz vairākām lapaspusēm ar tabulām (Piemēram, grāmatā “Living on purpouse”). Lai tik daudz kā atbildētu uz šo jautājumu sociālā pasākumā, iepazīstoties internetā vai dzīvajā, man iepatikās Ādama Leipciga (Adam Leipzig) pieci jautājumi. Tie uzreiz ievirza domas pareizajā gultnē, bez nepieciešamības pēc dziļas analīzes un patiesības meklējumiem sevī.

1. Kas tu esi?

Es esmu Lieliskais. Tikpat labi priekš tevis tas var būt tavs īstais vārds. Vienkārši “Lieliskais” vislabāk raksturo manu dzīves filozofiju. Lietās, kas man ir tiešām svarīgas man patīk būt labākajam.

2. Ko tu dzīvē dari – kas ir tavs aicinājums, tava aizraušanās?

Divas no lietām, kas mani dzīvē visvairāk aizrauj, ir šis projekts – kā būt par izcilu mīlnieku un kaujas mākslas, taču paliksim pie mīlas mākslām. Tev tā var būt jebkura lieta, kurā tu jūties pārliecināts par sevi un to, ko tu dari. Tāda ir jebkuram. Nu kaut vai Pokemoni, tas nav svarīgi. Galvenais, lai tavas acis iemirdzas, kad par to runā.

3. Priekš kā tu to dari?

Manā gadījumā, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, šo visu daru nevis priekš džekiem, kā varētu padomāt, bet, pirmkārt, priekš sevis un, otrkārt, priekš sievietēm. Gala rezultātā jau īstās ieguvējas ir sievietes, kuru patiesā sievišķība var uzplaukt tikai blakus īstam vīrietim.
Piemēram, aizrautīgs galdnieks taisa mēbeles ne jau dēļ naudas, bet priekš ģimenēm, kas sēdēs pie galda, priekš uzņēmumu vadītājiem, kas sēdēs krēslos u.t.m.l.

4. Kas šiem cilvēkiem ir nepieciešams?

Manā gadījumā tas ir vienkārši – labākas prasmes, kad darīšana nonāk līdz sievietēm, no tā izrietošā pārliecība par sevi un tam sekojošais piepildījums dzīvē.

Tev jāizvērtē, kas motivē pieprasījumu pēc tā, ko tu dari. Piemēram, pērkot auto cilvēki alkst pēc kā daudz vairāk kā vienkārši transporta līdzekļa – viņi pērk sajūtas, komfortu, statusu.

5. Kas rezultātā mainās šo cilvēku dzīvē?

Neatkarīgi no tā vai pie manis cilvēks atnāk ar mērķi iemācīties kā pavairot seksa daudzumu savā dzīvē vai uzlabot attiecības ar esošo partneri, gala rezultātā viņš kļūst pārliecinātāks par sevi, iegūst rīkus efektīvai komunikācijai ar pretējo dzimumu un tā rezultātā gūst no tā vairāk baudas.

Tātad, “Ar ko es nodarbojos?”, es mācu vīriešiem gūt un sagādāt prieku mijiedarbībā ar sievietēm. Un ar ko nodarbojies tu?

Pirmajā rakstā no sērijas uzmetām aci svarīgākajām priekšrocībām iepazīstoties tandēmā. Lai gan tam, par ko runāsim šajā reizē, iepriekš rakstītais nav vitāli nepieciešams, iesaku izlasīt arī to. Tas tev dos pilnīgāku priekšstatu par plašajām pārinieka pielietošanas iespējām un, ļoti iespējams, papildus idejas tām, ko apskatīšu.

Lai gan tēma ir ļoti plaša, uzreiz pārlēkšu pie praktiskajiem padomiem. Jo ātrāk sāksi pielietot šīs tehnikas reālās situācijās, iepazīstoties ar meitenēm, jo vairāk jēgas būs no izlasītā arī nākamajos rakstos. Bez tam, iespējams, tas tev palīdzēs atrast kādu kļūdu, kas līdz šim tevi ir ne reizi vien iegāzusi, tev pašam par to nemaz nenojaušot.

Noteikumi

Pirms vispār ejat uz vietu, kur plānojat iepazīties, vienojieties ar pārinieku par pamata noteikumiem un principiem, lai izvairītos no jebkuriem pārpratumiem vai traucējošas skaidrošanās. Ar to vismazāk gribēsies nodarboties, kad tavā priekšā būs pāris skaistu un komunikācijai atvērtu meiteņu. Tici man saglabāt objektivitāti šādā situācijā nav viegli. Sačakarēt savas iespējas vai vēl sliktāk attiecības ar čomu, dēļ nenorunātiem noteikumiem, būtu reāli stulbi. Piekritīsi?

Šajā punktā sarakstu neiekļaušu. Tam nākotnē veltīšu atsevišķu rakstu. Galvenais, lai būtu skaidrs, kurš vada komunikāciju un kurš ved kuru meiteni mājās.

Plāns

Iekārojamu vīrieti no tā, kuru sievietes atšuj, atšķir pārliecība. Savukārt nekas nesniedz tik daudz pārliecības tavai rīcībai, kā labs rīcības plāns. Iepriekš vienojieties ar čomiem par rīcības plānu. Ieskicējiet pamata idejas, pirms vispār ejat ārā un nepieciešamības gadījumā papildiniet, ejot konkrētajā meiteņu grupā.

No personīgās prakses varu piebilst, ka plānam pilnīgi noteikti ir jāiekļauj arī gadījums, kad vedat meitenes mājās. Nav svarīgi vai katrs pie sevis vai uz vienu pavedināšanas punktu, jūsu loģistikas pūliņiem ir jābūt saskaņotiem, nevis pretrunā. Šis mirklis ir viskutelīgākais visā komunikācijā un jebkurš negludums dabīgajā plūdumā var noteikt to vai paliksi tikai ar meitenes telefona nr. vai arī pavadīsi nakti apburošas būtnes apskāvienos.

Turpinājums sekos…

Jo vairāk cilvēks ir ieguldījis otrā, jo vairāk būs gatavs ieguldīt, lai tikai nosargātu savu ieguldījumu. /Lieliskais/

Deficīts

Dabā nav pārmērības. Dabiskos apstākļos vienmēr saglabājas deficīts. Pavērojot cilvēka rīcību, ir redzams, ka, neskatoties uz visu pārpilnību, kurā dzīvojam, mēs joprojām dzīvojam ar deficīta mentalitāti.

Piemēram, cilvēki savu galveno resursu simbolu – naudu, tērē nevis uz tām lietām, kas dotu ilgtermiņa atdevi, bet tām, kas sniegs tūlītēju gandarījumu. Dabā nav konservantu, tāpēc resursu uzkrāšana ir liela problēma. Tu tos vai nu iztērē, vai pazaudē. Tieši tā mēs arī rīkojamies.

Attiecībās gan ar pretējo, gan to pašu dzimumu mēs darbojamies tieši pēc tās pašas programmas. Neskatoties uz to, ka ikdienā satiekam simtiem cilvēku, mums ir tendence pieķerties pirmajam pretim nākošajam un ne par ko nelaist vaļā. Draņķīgas mīļākās, slikti draugi, tā vietā, lai pārtrauktu neproduktīvās attiecības, mēs turpinām ieguldīt.

Cilvēks ir vienīgā dzīvā radība, kura sāk skriet, kad ir apmaldījusies.

Tas ir acīm redzami ilgstošās, pāru attiecībās. Divi paliek kopā, lai gan abiem ir skaidrs, ka viņi nav savietojami un katrs par sevi būtu laimīgāki. Cik ilgi tu esi vilcis attiecības, līdz notika neizbēgamais? To laiku, ko pazaudēji lāpot pagātni, labāk būtu ieguldījis jaunas nākotnes veidošanā. Vai ne?

Savaldzināt 100 sievietes ir daudz vieglāk kā vienu sievieti 100 reizes.

Ar gadiem attiecībās zūd romantika, dienas saplūst vienā lielā mākonī. Katru atsevišķu kļūst grūti izdalīt. Tomēr ir dienas, kas iespiežas atmiņā, kad tava sieviete priekš tevis ir īpaši centusies. Diemžēl, lielāko daļu no tā, nevar publiski stāstīt. Tāpēc padalīšos ar to, kas ir drošs arī nepilngadīgo ausīm. Viņas pucējas speciāli priekš sava vīrieša, arī pēc vairākiem kopā pavadītiem gadiem un tas ir fantastiski.

Vīrieši to nedara un es cenšos viņiem iestāstīt šī žesta nozīmi. Ne visi to saprot, pat tad, kad skatās virsū. Viņi vienkārši redz, ka kaut kas pēkšņi ir savādāk. Nezināma iemesla dēļ viņš viņu atkal iekāro kā toreiz. Viņš jau nezina, ka šis gājies maksāja 3 stundas viņas dzīves, taisoties un piemeklējot labākās kombinācijas.

Velns slēpjas detaļās

Runājot par romantiku, protams, uzreiz prātā nāk pirmās tikšanās reizes. Taču pamata likumsakarības saglabājas arī turpmākajās attiecībās. Ejot sabiedrībā ar vīrieti, sievietei kopumā būtu jāģērbjas nedaudz labāk kā viņam, plus kāda stilīga detaļa. Pirmais, kas nāk prātā ir kāda interesanta kaklarota, sprādze vai zīda lakats ap pleciem.

Ko tieši, jūs pašas, noteikti, zināsiet labāk. Es, tāpat kā pārējie mani sugas brāļi, uztveru koptēlu, tāpēc runāju tieši par iespaidu, pēc kura tiekties.

Daži piemēri:
Ja vīrietis iet džinsās un t-kleklā, meitene var tieši tāpat vilkt džinsas ar kādu no 100 dažādu nosaukumu augšdaļām. Vai tikpat labi augšā, ko mierīgāku, bet uzsvaram uzvilkt stilīgus zābaciņus.
Ja vīrietis ir pēc darba, uzvalkā, arī sieviete var izvēlēties ofisa kostīmu, to papildinot ar “rozīnīti”, kāda romantiskā stilā ieturēta aksesuāra formā (jau minētie lakati un kaklarotas).
Savukārt, ja vīrietis ir uzcirties uz klubu, meitene var izpausties ar kokteiļkleitiņu vai kādu uzkrītošu augšdaļu. Protams, te nedrīkst pāršaut pār strīpu ar seksīgumu, bet par to tālāk.

Sestdien man bija brīnišķīga iespēja pavadīt vakaru apburošu sieviešu ielenkumā. Pēc tā es vēl vairāk sāku apbrīnot un cienīt sievietes. Tas ir kults. Tā ir reliģija. Nē, pat vairāk – tā ir atstrādāta sistēma. Lai to saprastu, attīšu filmu nedaudz atpakaļ.

Viss sākās ar uzaicinājumu, pateikt 20 minūšu garu runu seminārā sievietēm, par romantisko stilu. Ejot ārā pa durvīm, pēc veiksmīgi padarīta darba, mani apstādināja ar jautājumu. Ieinteresējās arī tuvumā stāvējusī skaistule. Tā turpinājās un beidzās ar to, ka es nekur netiku. Tā vietā ap mani pusaplī sēdēja 4 līdz 6 daiļavas, kuras ik pa brīdim, kā amerikāņu vrestlingā, nomainīja kāda cita. Ja neskaita to, ka varēju peldēties nedalītā sieviešu uzmanības plūsmā, mani zem pastāvīga spiediena turēja nepārtraukta aizrautīgu jautājumu, viedokļu un pieredzes kaskāde. Es neesmu pārliecināts vai pēc “kāju” dienām sporta zālē esmu kādreiz bijis vairāk noguris, kā tās dienas izskaņā. Patīkami noguris, jāpiezīmē.

Kaut kad guļot, kad visa informācijas masa sāk ieņemt tai paredzētās vietas, man beidzot pielēca, kā sievietes no otršķirīga dzimuma, vienas paaudzes laikā, kļuva par noteicošo. XX gadsimta sākumā viņām vēl nebija pat tiesības balsot. Kā viņām tas izdevās?

Viņas dedzīgi kampj visas zināšanas par to, kā kļūt labākām. Viņas konstanti pielāgojas izmaiņām un skrupulozi izlasa labāko no jaunā priekš sevis. Kamēr vīrieši augstprātīgi atgrūž visus palīglīdzekļus, uzskatot sevi par radības kroni.

Sievietes ir pastāvīgi atvērtas jaunajam. Viņas ir gatavas uzņemties risku un kļūdīties. Pateicoties tam viņas ir izkopušas savu seksualitāti – sievišķību līdz līmenim, kas vīriešiem pat sapņos nerādās. Mēs joprojām pieturamies pie tādām akmens laikmeta idejām kā: jo vairāk muskuļu – jo seksīgāk. Tiešām vairāku tūkstošu gadu nav bijis pietiekami, lai apjēgtu, ka tās ir muļķības?!

Neviens no vīriešiem, kurš iegājis vēsturē kā izcils mīlnieks, nav bijis muskuļu kalns. Pat mūsdienu seksīgākie vīrieši nav muskuļu kalni. Jā viņi ir labā formā, taču ne vairāk. Tiešām izbrīna, ka vīrieši nesaprot acīm redzamo, vīrišķība neslēpjas banālā spēkā un tā izrādīšanā. Ja tā būtu, Homo sapiens nebūtu valdošā suga. Mēroties spēkiem ar citiem dzīvniekiem, mēs zaudētu praktiski visiem, kas ir mūsu svara kategorijā.