Ja nesēdi četrās sienās, arī tu esi ievērojis tādas sievietes. Es pat uzdrošināšos minēt – tavā paziņu lokā ir kāda, kurai patīk šad tad aizšmaukt izklaidēties, bez sava vīra vai vīrieša, ar kuru viņa ir pastāvīgās attiecībās. Lai piedod dāmas, bet attaisnojums – “es gribu satikties ar draudzenēm”, ir govju kakas. Visērtāk kontaktēties māju komfortā, brīvā gaisotnē uz dīvāna un klausoties pašas izvēlētu, relaksējošu mūziku. …un sarunas tik viegli līst kā vīns glāzē. Tam pretstatā sievietes izvēlas pēc sviedriem, alkohola un cigaretēm dvakojošu cilvēku piebāztu klubu vai bāru, kur komunikācija ir iespējama tikai bļaujot vai vispār zīmju valodā. Veselais saprāts liek meklēt atbildi dziļāk.

Domā tā dara tikai izlaidīgās, maukas (nejaukt ar prostitūtām) un tās, kuras, vīrieša seksuālās nespējas dēļ, spiestas meklēt savus orgasmus citur? Pilnīgi noteikti nē. Pēc tā tiecas visas, tikai ne visām pietiek drosmes aizpildīt šo tukšumu – apmierināt savu dziņu. Katra to dara savā pakāpē. Sieviete dabiski tiecas pēc sliktā puiša, Alfa tēviņa. Tā izpaužas otrā stratēģija pēcnācēju radīšanas uzdevuma risināšanai.

Uzdevums sievietei

Jau iepriekšējā daļā rakstīju par diviem uzdevumiem sievietei, radot pēcnācējus.

1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera, visās šī vārda nozīmēs, ne tikai izskata.

2. Saglabāt resursus pēcnācēju nodrošināšanai.

Uzreiz vērsīšu uzmanību uz svarīgu faktu. Šī “programma”, mūsos ir ielikta aizvēsturiskos laikos, kad nebija sabiedrības normu un mūsdienu civilizētajā pasaulē pieņemto uzvedības modeļu. Toreiz nebija kontracepcijas, paternitātes testu un iespēju pēc telefona zvanu izrakstiem konstatēt iespējamos sānsoļus.

Labi gēni, simetrija u.c. pievilcības faktori sieviešu acīs nozīmē tieši tāpat pievilcīgus dēlus, kuri spēs piesaistīt sievietes un veiksmīgi radīt nākamās paaudzes. Šādam superseksīgam vīrietim ir viens liels trūkums – viņš būs tikpat pievilcīgs arī citām sievietēm. Tas nozīmē pamatotu risku, ka viņš varētu pamest ģimeni dēļ “svaigāka” eksemplāra, tā atstājot esošās partneres bērnus izdzīvot ar viena vecāka resursiem. Pirms bija izdomāta atbildība un vēl jo vairāk alimenti, tas nozīmēja ievērojami mazāku iespēju šīs sievietes bērniem izdzīvot. Pat tad, ja šis vīrietis paliktu ģimenē, viņa sieviešu pārpilnības apziņa, ļautu viņam “staigāt apkārt”, nebaidoties pazaudēt partneri. Tas atkal sievietei un viņas bērniem nozīmētu pieejamo resursu samazināšanos. Ja tas ietekmē izdzīvošanu, tici man, evolūcija būs parūpējusies par stratēģiju, lai to kompensētu.

Uzdevums sievietei:

1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera. (Nekā revolucionāra te. Vai ne?)

2. Nepieļaut partnera zaudēšanu konkurentēm, tādejādi zaudējot resursus un aizsardzību. (Un te sākas spēle.)

Pirmā stratēģija

Mating, romance, sex and love are inherently strategic. Our strategies are designed to solve particular problems for successful mating. Though modern conditions of mating differ from ancestral conditions, the same sexual strategies operate. – David Buss, Professor of Psychology, University of Texas at Austin

Pirmā un stabilākā stratēģija pēcnācēju radīšanai un nodrošināšanai tiešā veidā izpilda abus uzdevuma punktus. Attiecīgi, pirmkārt, atrast un piesaistīt alfa tēviņu. Tas takā būtu pašsaprotami un augstas kvalitātes sievietei, protams, no ģenētiskā materiāla viedokļa raugoties, tas nebūs pārāk sarežģīti. Sieviete veido attiecīgu sociālo tīklu un vienkārši nevar palikt nepamanīta.

Sievietes, tieši tāpat kā mātītes jebkurā sugā, veicina konkurenci tēviņu starpā, gan pirms pārošanās, gan, kā nesenos pētījumos noskaidrojies, arī pēc pārošanās. Jā, arī pēc pārošanās, tūliņ noskaidrosim kā tas ir iespējams.

Sievietes dažādu apzinātu un neapzinātu procesu iespaidā rada situācijas, kurās pārbauda iespējamos partnerus. Dzīvniekiem tās ir tēviņu kaujas riesta laikā. Cilvēkiem šīs cīņas, parasti, lai gan ne vienmēr, ir vairāk intelektuālā līmenī.

Sieviete teicas pēc vairāku tēviņu spermas nonākšanas viņā

Cīņa par sievietes pēcnācējiem nebeidzas ar seksu. Tā turpinās arī pašā sievietē iekšā. Un tie nav atsevišķi gadījumi, tās nav teorijas. Lai to novērtētu, piedāvāju papētīt grandiozos pielāgojumus vīrieša ķermenī, kas izveidojušies, lai to kompensētu.

Profesora Robina Beikera (Robin Baker) darbs, kas vienkāršā valodā aprakstīts grāmatā “Sperm Wars”, ko var tulkot kā “Spermatozoīdu kari”, to uzskatāmi ilustrē. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka tikai 1% visu spermatozoīdu ejakulācijā ir spējīgi apaugļot olšūnu. T.i. tikai simtā daļa tā, ko tu saražo paredzēta pēcnācēju radīšanai. No tā rodas jautājums, kam paredzēti pārējie 99%?

Pārējiem ir iedalītas dažādas citas funkcijas, kas saistās ar cīņu ar konkurentiem. Ir slepkavas, kas spējīgi izdalīt ķīmiskas vielas citu spermatozoīdu nonāvēšanai. Ir spermatozoīdi, kas veido blokādes dzemdes ieejā, tādejādi kavējot konkurenta sēklas nonākšanu “kaujas laukā”. Bez tiem ir arī šūnas ar citām mazāk svarīgām palīgfunkcijām.

Ar to batālijas nebeidzas, tajā ir vēl daudz pārsteidzoša un pat šokējoša. Piemēram, vīrieša locekļa forma ir izveidojusies tāda, kāda tā ir, ne tikai lai efektīvāk nogādātu sēklu sievietē, bet arī izpumpētu konkurentu sēklu, kas sievietē ir nonākusi pirms viņa¹.

Kādā citā pētījumā, bez visa cita, noskaidrots, ka vīrietim, kam rodas aizdomas, ka viņa sieviete varētu būt nolaidusi pa kreisi, seksa laikā izdalās ievērojami vairāk sēklas.

Ņem vērā, ka mūsdienu cilvēks ir sasniedzis pašreizējo formu daudzus tūkstošus gadus atpakaļ, kad nebija valstu, likumu un dzimtsarakstu nodaļu. Ko tev šis viss dos? Sapratni par to, ka mūsu uzvedības modeļi ir ielikti no dabas un tos nevar izmainīt. Cilvēku vēlmes un tieksmes ir normālas un tavs ķermenis ir tam par apliecinājumu.

Mēs, dzīvojot sabiedrībā, izvēlamies savas dziņas pielāgot sociālajām normām un noteikumiem. Tomēr šīs dziņas ir pārāk dziļas, lai tās izmainītu vai izslēgtu pavisam. Tev ir iespēja šīs zināšanas ņemt vērā un izmantot sev par labu. To var ņemt vērā aplidošanas procesā, tiekoties ar vienu vai vairākām sievietēm. Sabiedrības uzspiestais modelis – “sekss tikai attiecībās”, ir pamatots tikai un vienīgi ar sabiedrības savtīgajām interesēm.

Taču visvairāk šī izpratne tev dos pastāvīgajās attiecībās. Saprotot sievietes nepieciešamības, tu vari būt soli priekšā un sniegt kāroto. Mākslīgi radot dažādību, mainot uzvedības modeli, tu pats aizpildīsi nišu, kas paredzēta mīļākajam un tavai sievietei vienkārši nebūs nepieciešamība skatīties apkārt.

¹Gallup, G. G., Burch, R. L., Zappieri, M. L., Parvez, R. A., Stockwell, M. L. & Davis, J. A. (2003). The human penis as a semen displacement device. Evolution and Human Behavior 24: 277–289

Vārds “stiprākais” ir uztverams plašāk par Č. Darvina piedāvāto skaidrojumu. Spēks slēpjas ne tikai konkrētā organisma spējā izdzīvot, bet arī spējā turpināt savu sugu, radīt nākamās paaudzes. Jebkurš organisms tiecas nodrošināt savu asiņu – pamata koda – DNS¹ tālāku izplatību. Pie tam konkrētā indivīda izdzīvošana var tikt viegli pakārtota šim uzdevumam.

Pat vairāk, izmaiņas, kas rodas procesā, noved pie jaunu sugu veidošanās un citu izzušanas. Tas nozīmē, ka mūsu organisma dziļākais mērķis ir ārpus mūsu pašu organisma un pat ārpus mūsu sugas interesēm.

Savtīgie gēni

Profesors Ričards Dokins (Richard Dawkins) savā grāmatā “The Selfish Gene”, ko var tulkot kā “Savtīgais gēns”, piedāvā uztvert gēnus kā atsevišķas būtnes. To galvenais mērķis ir atrast efektīvāko viedu savai izplatībai. Savukārt evolūcija ir testēšanas process, kurā tiek atfiltrēti neveiksmīgie mēģinājumi. Atšķirībā no Čārlza Darvina teorijas par dabisko atlasi (Natural selection), šī teorija uzsver to, ka primārā funkcija ir savu gēnu nodošana nākamajām paaudzēm, izdzīvošanu atstājot otrajā plānā.

Savus savtīgos mērķus gēni sasniedz, nemanāmi, mainot ķermeņa ķīmiju. Dažādu hormonu u.t.m.l. izdalīšanās ietekmē mūsu smadzeņu darbību, caur to domāšanu un rīcību. Tās ir sviras, kas virza mūs – mašīnas, viņiem nepieciešamajā virzienā.

Sieviete noāva kājas un ienāca krēslainajā, vīrakiem smaržojošajā templī, kur telpas galā uz ceļiem, iegrimis savā absolūtajā mierā, sēdēja sirms vīrs ar garu plānu bārdu. Daiļava zemu paklanījās un apsēdās telpas malā netālu no sēdošā vīra. Gudrais lēnam atvēra acis un lēni, gandrīz nepamanāmi, paklanīja galvu. Viešņa saprata, ka tagad var uzdot savu jautājumu. Viņa satraukti sāka runāt, it kā vēlēdamies izbērt visu smagumu, kas viņu tik ilgi bija noslogojusi: “Kā tas nākas, ka vīrietis, kuram ir vairākas mīļākās tiek apbrīnots un augstu godāts, kā sieviešu mīlulis… Tai pat laikā, kad sieviete, kurai ir vairāki mīļākie, tiek uzlūkota ar nicinājumu un saukta par pagrimušu?”

Gudrais vīrs viegli paklanīja galvu un viņa saprata, ka saņems atbildi uz jautājumu, kas viņu tā satrauc. Viņš palūdza viņai paņemt tējkanniņu un no tās saliet tēju vairākās tasītēs. “Jā, bet kā tas attiecas uz manu jautājumu?!” sieviete iesaucās. Viedais vīrs, ne vārda nesacījis, ieskatījās viņa acīs un viegli pamāja ar galvu. Sieviete aizmirsa savu nemieru un izdarīja prasīto.

Tad Konfūcijs jautāja: “Vai viss ir kārtībā?” “Jā viss ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt” atbildēja daiļava. Tad sirmais vīrs, pārmeta pār plecu savu garo, plāno bārdu un pasniedzās pēc tasītēm. To saturu viņš ielēja atpakaļ kanniņā. Atnākusī sieviete to vēroja ar neizpratni un ndāmu ziņkāri vienlaikus.

Viedais vīrs pagriezās un no aizmugurē lēni čurkstošās plīts noņēma vēl vienu kanniņu ar tēju un nolika to savas viešņas priekšā. Paskatījās uz viņu un palūdza saliet tēju no abām kanniņām vienā tasītē. Tas sievietē izraisīja neizpratni, tomēr viņa uzticējās gudrā vīra vārdiem un darīja, kā lūgts. Tēja no abām kanniņām ātri pārpildīja tasīti un sāka līt pār malām. Sieviete apstājās un viņas prātu pārņēma absolūts miers, ar kuru viņu pildīja atbilde, ko tikko bija saņēmusi.

Sieviete zemu paklanījās, piecēlās, apāva kājas un aizgāja plašajā pasaulē, savās darīšanās. Taču kopš šī brīža viņu pildīja miers. Pēc dienas, nedēļas vai gada, vai varbūt nedaudz vairāk, viņa sastapa vīrieti, kuram varēja veltīt sevi visu. Viņi apprecējās un pavadīja savu dzīvi debešķīgā saskaņā.