Vairākos rakstos Milnieks.lv ir minēts un aprakstīts kā mūsu ķermenis nodrošina locekļa erekciju, tāpēc otrreiz to neaprakstīšu. Pieņemšu, ka tiem, kuriem tas interesēs, būs izlasījuši vai izlasīs.

“Savtīgais gēns” (“The Selfish Gene”) veltīts teorijai, kas unikālā veidā skatās uz evolūciju un izskaidro dažādas fizioloģiskas un pat sociālas parādības. Kā viena no centrālajām tēmām ir dzimumu atlase – process, kurā notiek pārošanās partnera izvēle. Dažādos rakstos Milnieks.lv ir aizskarta gan šī tēma, ar piemēriem par brieža ragiem, pāva asti u.t.m.l., gan jautājums par to kāpēc mūsu sugā “pēdējais vārds” pieder sievietei.

Pirms turpinu, vēlreiz atgādināšu, ka mūsu sugas uzvedības principi ir attīstījušies tūkstošus gadus pirms bija izgudrota kontracepcija, paternitātes testi un pat pilsētas.

Domāju piekritīsi visai loģiskam apgalvojumam, ka sieviete, pirmkārt, vēlas sev blakām visādā ziņā veselīgu partneri. Tas ļauj cerēt, ka arī viņa pēcnācēji tieši tā pat būs veselīgi. Diemžēl dabā nav asins analīžu, rentgenu un dakteru diagnožu. Sievietei nākas paļauties uz dažādām pazīmēm, lai to konstatētu. Šī tēma pati par sevi ir vairāku grāmatu cienīga. R. Dokinss, savā grāmatā atsaucas uz vairākiem citu autoru darbiem. Ja ir interese, vari papētīt dziļāk, taču šī raksta ietvaros pieturēšos pie vienas konkrētās pazīmes.

Evolūcija veidojas kā mijiedarbība – uz katru viena dzimuma darbību seko pretdarbība no otra dzimuma. Ja sugas mātītes meklē veidu kā noteikt tēviņa veselības stāvokli, panākumus gūs tas tēviņš, kurš spēs piedāvāt neapšaubāmus pierādījumus. Izrādās starp visiem citiem, mūsu sugai, tas ir arī loceklis. Precīzāk sakot, erekcija. Takā mūsu sugai nav kaula, kas balstītu locekli, vīrieša ķermenim ir jābūt pietiekami spēcīgām, lai nodrošinātu erekciju tikai uz asins spiediena izmaiņu rēķina vien.

Erekciju sievietei (protams, neapzināti) ir kā asins spiediena nomērīšana dakterim. Problēmas ar asinsspiedienu ir simptoms daudzām veselības problēmām, sākot ar garīgajām: stress, depresija u.t.m.l. un beidzot ar asinsrites: sirds, asinsvadu un pat asinsrades (viss, kas saistīts ar asiņu veidošanos un atjaunošanos).

Teorija, kuru R. Dokinss apskata, izsaka pamatotu pieņēmumu, ka vīrieši evolūcijas ceļā ir atbrīvojušies no šī kaula, lai uzskatāmāk demonstrētu savu dzimum-spēku, t.i. “Paskaties mazā, man nevajag nekādu kaulu, lai noturētu viņu stāvus!”

Kā jau minēju iepriekš, jebkuras izmaiņas vienā dzimumā izsauc izmaiņas arī otrā. Konkrētajā gadījumā, tas nozīmē, ka sievietes ir ieprogrammētas reaģēt uz spēcīgu un noturīgu vīrieša erekciju, kā vienu no neapstrīdamiem veselības rādītājiem.

Tomēr pirms velc mugurā mētelīti un dodies uz parciņu demonstrēt, brīdināšu, ka tas ir tikai veselības rādītājs un pirms tam jau jābūt stabilai seksuālajai pievilcībai un psiholoģiskajam komfortam.

Praktiska tehnika pēdējā mirkļa pretestības pārvarēšanai

Toties, kad iepriekš minētais ir nodrošināts, tavās rokās, jeb pareizāk sakot biksēs, ir brīnišķīgs rīks sievietes pārliecināšanai. Domāju visi zina, kas ir pēdējā mirkļa pretestība (LMR¹), kad viss jau tūliņ-tūliņ notiks, bet meitene vēl vilcinās. Iepriekš aprakstītā teorija lieliski izskaidro vienkāršu tehniku, kura var palīdzēt pārvarēt pēdējā mirkļa pretestību.

Tā vietā, lai mēģinātu līst biksītēs meitenei un turpinātu saņemt vienu STOP pēc otra, iedot meitenei rokā savu ereģēto locekli. Pēc atsauksmēm un no personīgās pieredzes varu teikt, ka tas dara brīnumus. Lai arī pats loceklis nav no uzbudinošākajām vīrieša ķermeņa daļām, šis akts ļoti uzbudina un aizrauj meiteni. Bieži vien pietiekami, lai vēlētos to sajust sevī.

Džekiem, šī ir brīnišķīga seksa tehnika pēdējam mirklim pirms paša akta. Dāmām – vēl viens veids, kā vēl pirms seksa pārliecināties vai “kundziņš” tiešām būs tik labs mīlnieks, kā apgalvo.

¹No angļu Last Minute Resistance

Ja nesēdi četrās sienās, arī tu esi ievērojis tādas sievietes. Es pat uzdrošināšos minēt – tavā paziņu lokā ir kāda, kurai patīk šad tad aizšmaukt izklaidēties, bez sava vīra vai vīrieša, ar kuru viņa ir pastāvīgās attiecībās. Lai piedod dāmas, bet attaisnojums – “es gribu satikties ar draudzenēm”, ir govju kakas. Visērtāk kontaktēties māju komfortā, brīvā gaisotnē uz dīvāna un klausoties pašas izvēlētu, relaksējošu mūziku. …un sarunas tik viegli līst kā vīns glāzē. Tam pretstatā sievietes izvēlas pēc sviedriem, alkohola un cigaretēm dvakojošu cilvēku piebāztu klubu vai bāru, kur komunikācija ir iespējama tikai bļaujot vai vispār zīmju valodā. Veselais saprāts liek meklēt atbildi dziļāk.

Domā tā dara tikai izlaidīgās, maukas (nejaukt ar prostitūtām) un tās, kuras, vīrieša seksuālās nespējas dēļ, spiestas meklēt savus orgasmus citur? Pilnīgi noteikti nē. Pēc tā tiecas visas, tikai ne visām pietiek drosmes aizpildīt šo tukšumu – apmierināt savu dziņu. Katra to dara savā pakāpē. Sieviete dabiski tiecas pēc sliktā puiša, Alfa tēviņa. Tā izpaužas otrā stratēģija pēcnācēju radīšanas uzdevuma risināšanai.

Uzdevums sievietei

Jau iepriekšējā daļā rakstīju par diviem uzdevumiem sievietei, radot pēcnācējus.

1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera, visās šī vārda nozīmēs, ne tikai izskata.

2. Saglabāt resursus pēcnācēju nodrošināšanai.

Uzreiz vērsīšu uzmanību uz svarīgu faktu. Šī “programma”, mūsos ir ielikta aizvēsturiskos laikos, kad nebija sabiedrības normu un mūsdienu civilizētajā pasaulē pieņemto uzvedības modeļu. Toreiz nebija kontracepcijas, paternitātes testu un iespēju pēc telefona zvanu izrakstiem konstatēt iespējamos sānsoļus.

Labi gēni, simetrija u.c. pievilcības faktori sieviešu acīs nozīmē tieši tāpat pievilcīgus dēlus, kuri spēs piesaistīt sievietes un veiksmīgi radīt nākamās paaudzes. Šādam superseksīgam vīrietim ir viens liels trūkums – viņš būs tikpat pievilcīgs arī citām sievietēm. Tas nozīmē pamatotu risku, ka viņš varētu pamest ģimeni dēļ “svaigāka” eksemplāra, tā atstājot esošās partneres bērnus izdzīvot ar viena vecāka resursiem. Pirms bija izdomāta atbildība un vēl jo vairāk alimenti, tas nozīmēja ievērojami mazāku iespēju šīs sievietes bērniem izdzīvot. Pat tad, ja šis vīrietis paliktu ģimenē, viņa sieviešu pārpilnības apziņa, ļautu viņam “staigāt apkārt”, nebaidoties pazaudēt partneri. Tas atkal sievietei un viņas bērniem nozīmētu pieejamo resursu samazināšanos. Ja tas ietekmē izdzīvošanu, tici man, evolūcija būs parūpējusies par stratēģiju, lai to kompensētu.

Uzdevums sievietei:

1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera. (Nekā revolucionāra te. Vai ne?)

2. Nepieļaut partnera zaudēšanu konkurentēm, tādejādi zaudējot resursus un aizsardzību. (Un te sākas spēle.)

Pirmā stratēģija

Mating, romance, sex and love are inherently strategic. Our strategies are designed to solve particular problems for successful mating. Though modern conditions of mating differ from ancestral conditions, the same sexual strategies operate. – David Buss, Professor of Psychology, University of Texas at Austin

Pirmā un stabilākā stratēģija pēcnācēju radīšanai un nodrošināšanai tiešā veidā izpilda abus uzdevuma punktus. Attiecīgi, pirmkārt, atrast un piesaistīt alfa tēviņu. Tas takā būtu pašsaprotami un augstas kvalitātes sievietei, protams, no ģenētiskā materiāla viedokļa raugoties, tas nebūs pārāk sarežģīti. Sieviete veido attiecīgu sociālo tīklu un vienkārši nevar palikt nepamanīta.

Vēlos, lai lasot paturi prātā divas lietas. Pirmkārt, mūsu suga tāda, kāda tā ir šodien, veidojusies daudzus tūkstošus gadu atpakaļ, kad vēl nebija pilsētu un sabiedrības, kādu mēs to pazīstam šodien. Mūsu iedzimtās dziņas ir pielāgotas tiem apstākļiem. Otrkārt, lai arī tās var nebūt aktuālas XXI gadsimtā, tās nekur nepazūd. Mēs izvēlamies kā ar tām sadzīvot, kad ļauties, bet kad apspiest.

Tieši tāpat kā cilvēka ķermenim ir spēja uzkrāt barības vielas taukos. Aizvēsturiskos laikos tas bija vitāli svarīgi, jo ļāva pārdzīvot ilgākus bada periodus. Taču pie mūsdienu dzīvesveida, tas ir kļuvis par daudzu problēmu cēloni¹. Līdzīgi ir arī ar dažādiem sociālajiem pielāgojumiem, par kuriem runāju. Agrākos laikos tie bija vitāli svarīgi sugas izdzīvošanai, bet mūsdienās ir pretrunā sociālajām normām.

Vēl viena piezīme, ņem vērā, ka skaitļi ir tikai uzskatāmībai un izpratnei, lai ilustrētu ideju. Vietās, kur izmantoju reālus zinātniskos pētījumus pievienošu atsauces uz avotiem.

1. Neuzticības formula

Rakājoties sociālās antropoloģijas un psiholoģijas materiālos, meklējot izskaidrojumu kārtējam novērojumam, uzgāju interesantu teoriju, kas ar statistikas līdzekļiem pamato sieviešu dziņas un uzvedību attiecībā uz seksu un bērnu radīšanu. Diemžēl oriģinālo avotu vēl neesmu atradis, lasīju atreferējumu, tomēr pati ideja personīgi šķiet dziļi loģiska. Pie tam, tā lielā mērā pārklājas ar zinātniskajiem pētījumiem, ko esmu lasījis iepriekš un mīlas mākslu jomā cienījamu vīru viedokļiem, uz kuriem balstu savus spriedumus. Referātu tulkot ārpus konteksta nebūtu jēga, tāpēc šo ideju skaidrošu saviem vārdiem.

Par mērauklu salīdzinājumam ņemšu mūsu (rietumu valstu) sabiedrības pieņemto, normālo ģimenes modeli, kur vīrietis ar sievieti rada bērnus monogāmās attiecībās. Šī modeļa galvenais ieguvums ir acīm redzams, tā ir stabilitāte. Stabilās attiecībās sieviete var atļauties radīt vairāk bērnu. Piemēram paņemsim standarta daudzbērnu ģimeni Latvijā, t.i. vairāk par diviem, t.i. trīs. Tas nozīmētu, ka uz šo stratēģiju vērstās sievietes radīs meitas, kas izvēlēsies vīriešus tieši tādas pašas stratēģijas realizēšanai. Skaitļos tas nozīmēs 3ⁿ, kur n ir paaudze.

Uzskatāmībai paņemsim trīs paaudzes, t.i. līdz mazmazbērniem. Skaitļos tas būs: 33 = 3*3*3 = 27 mazmazbērni. (1. grafiks zaļā līkne)
Salīdzinājumam standarta ģimenei, t.i. ar diviem bērniem skaitļi izskatītos šādi: 23 = 2*2*2 = 8 mazmazbērni (1. grafiks zilā līkne)

Nospļauties par viagru un citiem līdzekļiem pret saaukstēšanos (un es zinu, ka raksta ar lielo burtu). Medikamenti dod īslaicīgu efektu (starp citu, 4 stundas ir mārketinga triks) un īsti nedod pašu galveno – kontroli pār savu jauniegūto potenci. Vingrinājumi, par kuriem lasīsi, ir paredzēti tieši kontroles iegūšanai pār savu vīrišķo spēku.

Kēgela vingrinājuma anatomija

Pats vingrinājums ir vienkāršs, taču izpratne par tā anatomiju dos ievērojami lielāku efektivitāti treniņam un rezultātā lielāku kontroli pār savu aprīkojumu. Ja gribi tikai pamēģināt, neiedziļinoties, vari uzreiz pārlēkt pie paša vingrinājuma (3.lpp). Taču, ja gribi uzzināt to, ko neizlasīsi citos rakstos par Kēgela vingrinājumu, turpini lasīt. Latīniskos nosaukumus nelietošu, apsolu.

Kēgela vingrinājumu, jeb precīzāk iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumu publicēja amerikāņu ginekologs Arnolds Kēgels, tālajā 1948.gadā. Sākotnēji tā ideja bija uzlabot sieviešu iegurņa muskulatūras tonusu, lai cīnītos ar urīna nesaturēšanu un orgānu noslīdēšanu pēc dzemdībām. Vēlāk atklājās, ka Kēgela vingrinājums atstāja pozitīvu efektu arī uz vīrieša veselību pat prostatas problēmu gadījumā. Taču mums no tā visa interesē efekts, ko šis vingrinājums var sniegt arī veselam vīrietim un viņa lepnumam.

Publiskajā telpā par iegurņa muskulatūru runā kā par vienotu muskuli, kuru, izpildot vingrinājumu, sasprindzina. Principā dod virsū visiem muskuļiem, kas tur ir, un gan jau trāpīs arī īstajam. Taču, patiesībā, iegurnī ir virkne muskuļu un katram no tiem ir savs efekts. Pamatā tiek trenēts gareniski izvietotais muskulis (1. iekrāsots zilā). Tas apstādina urīna strūklu, notur orgānus vietā u.t.t. Toties ar dzeltenu iekrāsotais (2.) muskulis, kas divās daļās novietots šķērsām, parasti tiek atstāts novārtā. Tam savā ziņā ir pretējs efekts “gareniskajam” – tas ļauj pastiept, atslābināt iegurņa muskulatūru.

Neliela atkāpe. Šis muskulis (2.) varētu būt īpaši interesants sievietēm, nekur citur par tādu neesmu manījis rakstītu. Pretēji Kēgela vingrinājumā attīstītajai spējai sažņaugt maksti, šis muskulis ļauj to atslābināt. Tas samazina spiedienu uz vīrieša baudas scepteri, tādejādi arī stimulāciju tuvības laikā. Šādi vari palīdzēt savam partnerim mazināt spriedzi, attālināt vai pat pārvarēt nepieciešamību ejakulēt līdz brīdim, kad to kārosies jums abiem. Ja ir interese uzzināt sīkāk, rakstiet komentāros, veltīšu tam atsevišķu rakstu!

Sievietes, tieši tāpat kā mātītes jebkurā sugā, veicina konkurenci tēviņu starpā, gan pirms pārošanās, gan, kā nesenos pētījumos noskaidrojies, arī pēc pārošanās. Jā, arī pēc pārošanās, tūliņ noskaidrosim kā tas ir iespējams.

Sievietes dažādu apzinātu un neapzinātu procesu iespaidā rada situācijas, kurās pārbauda iespējamos partnerus. Dzīvniekiem tās ir tēviņu kaujas riesta laikā. Cilvēkiem šīs cīņas, parasti, lai gan ne vienmēr, ir vairāk intelektuālā līmenī.

Sieviete teicas pēc vairāku tēviņu spermas nonākšanas viņā

Cīņa par sievietes pēcnācējiem nebeidzas ar seksu. Tā turpinās arī pašā sievietē iekšā. Un tie nav atsevišķi gadījumi, tās nav teorijas. Lai to novērtētu, piedāvāju papētīt grandiozos pielāgojumus vīrieša ķermenī, kas izveidojušies, lai to kompensētu.

Profesora Robina Beikera (Robin Baker) darbs, kas vienkāršā valodā aprakstīts grāmatā “Sperm Wars”, ko var tulkot kā “Spermatozoīdu kari”, to uzskatāmi ilustrē. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka tikai 1% visu spermatozoīdu ejakulācijā ir spējīgi apaugļot olšūnu. T.i. tikai simtā daļa tā, ko tu saražo paredzēta pēcnācēju radīšanai. No tā rodas jautājums, kam paredzēti pārējie 99%?

Pārējiem ir iedalītas dažādas citas funkcijas, kas saistās ar cīņu ar konkurentiem. Ir slepkavas, kas spējīgi izdalīt ķīmiskas vielas citu spermatozoīdu nonāvēšanai. Ir spermatozoīdi, kas veido blokādes dzemdes ieejā, tādejādi kavējot konkurenta sēklas nonākšanu “kaujas laukā”. Bez tiem ir arī šūnas ar citām mazāk svarīgām palīgfunkcijām.

Ar to batālijas nebeidzas, tajā ir vēl daudz pārsteidzoša un pat šokējoša. Piemēram, vīrieša locekļa forma ir izveidojusies tāda, kāda tā ir, ne tikai lai efektīvāk nogādātu sēklu sievietē, bet arī izpumpētu konkurentu sēklu, kas sievietē ir nonākusi pirms viņa¹.

Kādā citā pētījumā, bez visa cita, noskaidrots, ka vīrietim, kam rodas aizdomas, ka viņa sieviete varētu būt nolaidusi pa kreisi, seksa laikā izdalās ievērojami vairāk sēklas.

Ņem vērā, ka mūsdienu cilvēks ir sasniedzis pašreizējo formu daudzus tūkstošus gadus atpakaļ, kad nebija valstu, likumu un dzimtsarakstu nodaļu. Ko tev šis viss dos? Sapratni par to, ka mūsu uzvedības modeļi ir ielikti no dabas un tos nevar izmainīt. Cilvēku vēlmes un tieksmes ir normālas un tavs ķermenis ir tam par apliecinājumu.

Mēs, dzīvojot sabiedrībā, izvēlamies savas dziņas pielāgot sociālajām normām un noteikumiem. Tomēr šīs dziņas ir pārāk dziļas, lai tās izmainītu vai izslēgtu pavisam. Tev ir iespēja šīs zināšanas ņemt vērā un izmantot sev par labu. To var ņemt vērā aplidošanas procesā, tiekoties ar vienu vai vairākām sievietēm. Sabiedrības uzspiestais modelis – “sekss tikai attiecībās”, ir pamatots tikai un vienīgi ar sabiedrības savtīgajām interesēm.

Taču visvairāk šī izpratne tev dos pastāvīgajās attiecībās. Saprotot sievietes nepieciešamības, tu vari būt soli priekšā un sniegt kāroto. Mākslīgi radot dažādību, mainot uzvedības modeli, tu pats aizpildīsi nišu, kas paredzēta mīļākajam un tavai sievietei vienkārši nebūs nepieciešamība skatīties apkārt.

¹Gallup, G. G., Burch, R. L., Zappieri, M. L., Parvez, R. A., Stockwell, M. L. & Davis, J. A. (2003). The human penis as a semen displacement device. Evolution and Human Behavior 24: 277–289

Vārds “stiprākais” ir uztverams plašāk par Č. Darvina piedāvāto skaidrojumu. Spēks slēpjas ne tikai konkrētā organisma spējā izdzīvot, bet arī spējā turpināt savu sugu, radīt nākamās paaudzes. Jebkurš organisms tiecas nodrošināt savu asiņu – pamata koda – DNS¹ tālāku izplatību. Pie tam konkrētā indivīda izdzīvošana var tikt viegli pakārtota šim uzdevumam.

Pat vairāk, izmaiņas, kas rodas procesā, noved pie jaunu sugu veidošanās un citu izzušanas. Tas nozīmē, ka mūsu organisma dziļākais mērķis ir ārpus mūsu pašu organisma un pat ārpus mūsu sugas interesēm.

Savtīgie gēni

Profesors Ričards Dokins (Richard Dawkins) savā grāmatā “The Selfish Gene”, ko var tulkot kā “Savtīgais gēns”, piedāvā uztvert gēnus kā atsevišķas būtnes. To galvenais mērķis ir atrast efektīvāko viedu savai izplatībai. Savukārt evolūcija ir testēšanas process, kurā tiek atfiltrēti neveiksmīgie mēģinājumi. Atšķirībā no Čārlza Darvina teorijas par dabisko atlasi (Natural selection), šī teorija uzsver to, ka primārā funkcija ir savu gēnu nodošana nākamajām paaudzēm, izdzīvošanu atstājot otrajā plānā.

Savus savtīgos mērķus gēni sasniedz, nemanāmi, mainot ķermeņa ķīmiju. Dažādu hormonu u.t.m.l. izdalīšanās ietekmē mūsu smadzeņu darbību, caur to domāšanu un rīcību. Tās ir sviras, kas virza mūs – mašīnas, viņiem nepieciešamajā virzienā.

Šis ir trešais un noslēdzošais raksts no sērijas par ķīmiju, kas atbildīga par iekāres, mīlestības un pieķeršanās jūtām. Ja vēl neesi izlasījis pirmos divus, iesaku to izdarīt pirms turpini. Domāju ir pašsaprotami, ka vairāk uzmanības pievēršu tieši daiļā dzimuma ķermenim, galu galā esmu vīrietis un man patīk turēt savā arsenālā kādu papildus rīku. Tomēr būs arī šis tas interesants dāmām, takā vīri, uzmanās! Šajā reizē iesim tālāk un papētīsim vielas, kas izraisa izjūtas, ko asociē ar romantisko mīlestību un ilgtermiņa pieķeršanos.

Norepinefrīns

Norepinefrīns liek sirdij sisties straujāk, iesarkt vaigiem un apreibt galvai. Šī viela cilvēkam rada modrību, satraukuma un emocionālā uzbudinājuma sajūtu. Tu gribētu atstāt šādu iespaidu uz meiteni?

Bez tam, šī viela kā hormons stimulē Amigdalu. Vari neiedziļināties nosaukumā, tā ir mandele lieluma daļa katrā smadzeņu puslodē. Svarīgi ir tas, ka Amigdala kontrolē emocionālās reakcijas un atmiņu veidošanās procesu. Attiecīgi, meitene būs emocionālāka un vairāk atcerēsies.

Varu pačukstēt, smadzenes fiksē laiku pēc saglabāto atmiņu daudzuma. Tā ir viena no īpatnībām, kas ir atbildīga par vārdiem: “Es tevi pazīstu tikai stundu, taču sajūta, ka visu mūžu…”

Kombinācijā ar Dopamīnu (Atceries, pagājušā reizē rakstīju par vielu, kam par savu efektu jāpateicas kokaīnam un amfetamīnam?) izraisa koncentrētu prāta stāvokli. NLP¹ to mēdz saukt par “burbuli” – sajūta, kad jūs ar meiteni esat divi, bet visa pārējā pasaule, it kā būtu izstumta aiz stikla sienas un skrien garām jūs neskarot.

Šīs vielas izdalīšanos stimulē kofeīns un amfetamīns. Tomēr Tu noteikti nojaut, ka ar to viss neaprobežojas un man piedurknē ir kāds trumpis. Tā arī ir. Norepinefrīna izdalīšanos stimulē arī satraukums, stress kā uzvilktas sajūtas, kad nojautās gaidi, kas notiks tālāk. Attiecīgi arī viss jaunais.

Lai arī divdesmit vienas dienas ieradumu maiņa ir mīts, pārējais ir absolūta patiesība. Iesākumā būs jāpiedomā, lai ievērotu visus septiņus veiksmīgos ieradumus. Ar laiku, to atcerēties būs aizvien vieglāk. Tev izveidosies iekšējais modinātājs, kas ieslēgs šo programmu ik reizi, kad padomāsi par sarunas uzsākšanu, iepazīšanos ar smukulīti, kuru tikko ieraudzīji vai situācijā, kad kāds kritizē tavus centienus.

6. Pieņem kritiku ar entuziasmu

Lielākai daļai panākumu savā dzīvē man jāpateicas tieši kritikai, jeb pareizāk sakot, cilvēkiem, kas man to bez maksas dāvāja. Kāpēc uzsveru bez maksas? Dažādu jomu profesionāļiem ir zināms viens zelta likums – Slavē bez maksas, bet kritizē par naudu. Jā, uzslavas ir kā salds medus ausij. Tas ceļ pašapziņu un liek justies silti un pūkaini iekšpusē, it kā būtu norijis mazu jēriņu vai baltu trusīti. Ārpus tā, tas ir diezgan bezjēdzīgi. Tas nekādi nevirza tevi pretim mērķiem, tas nedod zināšanas izaugsmei vai jaunas atklāsmes, tas tikai apstiprina to, ko Tu jau tāpat zini.

Turpretim kritika ir degviela progresam. Jā, tā ir rūgta un kož. Tāpēc nedzer to – lej dzinējā! Tas tevi vilks uz priekšu pretim jauniem sasniegumiem. Saproti, ja kritika ir nepatiesa, tad tas īstenībā nemaz nav par tevi, tas neattiecas uz to, ko dari. Toties, ja kritika ir patiesa un izrādās pamatota, Tu esi ticis pie zelta gabaliņa. Cilvēks tev bez maksas ir devis informāciju, kura tev norādīs pareizo ceļu un potenciāli nesīs augļus, pie tam ne reizi vien.

Vienmēr pasaki cilvēkam paldies par to, ka viņš ir pievērsis tev uzmanību, iedziļinājies un veltījis laiku, lai tev to pateiktu. Uzslavē viņu par to. Pasaki, cik viņa viedoklis tev ir svarīgs. Un tā jau arī ir. Atceries par tiem labumiem, kurus tikko aprakstīju?

No dabas šis neapzinātās rīcības mehānisms ir paredzēts, lai saglabātu cilvēka dzīvību. Ja tev uz gājēju pārejas “lido” virsū auto, tu būsi beigts, pirms paspēsi visu apsvērt un izdomāt. Jārīkojas tai pat mirklī. Solis atpakaļ un āda vesela. Labi, kad mūsu suga attīstījās līdz tādam ģīmim, kāds tas ir šodien, auto nebija. Toties bija citi svarā ne mazāk iespaidīgi lopiņi, kam pārvietojoties citas sugas nav vērā ņemami šķēršļi.

Tātad no šī smadzeņu mehānisma atbrīvoties nevarēs un arī nebūtu prātīgi. Tā vietā Tu to vari izmantot savā labā. Apzināti izkop savus ieradumus tā, lai tie automātiski radītu tev iespējas. Veiksme nav sakritība, tas ir apzināta darba rezultāts. Pirmais ieradums, ar kuru padalīšos šajā reizē, ir mērķēti uz to, lai gūtu panākumus un atklātu iespējas vienkārši sarunājoties. Otrais – palīdzēs izvairīties no daudziem, nevajadzīgiem stresiem un pacelties pāri neveiksminiekiem, kas neizbēgami mēģinās kavēt tevi ceļā uz panākumiem.

4. Kļūsti aktīvi interesants

Pēc Braiena Treisija (Brian Tracy) vārdiem – mēs interesējam cilvēkus, ja esam ieinteresēti viņos. Patiesa interese ir universāli buramvārdi, kas liks atvērties jebkura cilvēka vārtiem. Izrādi aktīvu interesi! Uzliec sev par mērķi viņu izprast, izprast viņa nostāju, kādu uzskatu un tavi centieni būs patiesi. Pamēģini painteresēties kaut vai par šķietami visparastāko cilvēku un redzēsi, cik katrs savā būtībā ir unikāls un atšķirīgs. Katram ir savas aizraušanās, viedoklis, zināšanas un dažādas pieredzes.

Cilvēkam ne par ko tik ļoti nepatīk runāt kā par brīnišķīgo sevi. Galu galā katram no mums tuvākais cilvēks esam mēs paši. Tieši klausoties tu kļūsti par izcilu sarunu biedru, nevis skaisti runājot.

Es saprotu, ka esmu aizmirsis arī neatkārtojamo tevi, kuram arī tik ļoti gribas padalīties ar saviem sasniegumiem, gribas būt ievērotam. Tomēr apstājies un padomā, kurā gadījumā iegūsi vairāk. Nelielu devu pašapziņai, kad izliksi publiskai apskatei cik tev liels, …es gribēju teikt “Tu liels”. Toties padomā cik daudz iegūsi, ja cilvēks, ar kuru runā tev atvērsies un varēsi komunicēt dziļākā līmenī. Tu taču gribētu tikt garām visām sociālajām maskām un dzirdēt no jaukās meitenes šos fantastiskos vārdus: “Mēs esam pazīstami tikai pusstundu, taču man ir sajūta, ka tevi zinu jau veselu mūžību!”