Labi gēni, simetrija u.c. pievilcības faktori sieviešu acīs nozīmē tieši tāpat pievilcīgus dēlus, kuri spēs piesaistīt sievietes un veiksmīgi radīt nākamās paaudzes. Šādam superseksīgam vīrietim ir viens liels trūkums – viņš būs tikpat pievilcīgs arī citām sievietēm. Tas nozīmē pamatotu risku, ka viņš varētu pamest ģimeni dēļ “svaigāka” eksemplāra, tā atstājot esošās partneres bērnus izdzīvot ar viena vecāka resursiem. Pirms bija izdomāta atbildība un vēl jo vairāk alimenti, tas nozīmēja ievērojami mazāku iespēju šīs sievietes bērniem izdzīvot. Pat tad, ja šis vīrietis paliktu ģimenē, viņa sieviešu pārpilnības apziņa, ļautu viņam “staigāt apkārt”, nebaidoties pazaudēt partneri. Tas atkal sievietei un viņas bērniem nozīmētu pieejamo resursu samazināšanos. Ja tas ietekmē izdzīvošanu, tici man, evolūcija būs parūpējusies par stratēģiju, lai to kompensētu.

Uzdevums sievietei:

1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera. (Nekā revolucionāra te. Vai ne?)

2. Nepieļaut partnera zaudēšanu konkurentēm, tādejādi zaudējot resursus un aizsardzību. (Un te sākas spēle.)

Pirmā stratēģija

Mating, romance, sex and love are inherently strategic. Our strategies are designed to solve particular problems for successful mating. Though modern conditions of mating differ from ancestral conditions, the same sexual strategies operate. – David Buss, Professor of Psychology, University of Texas at Austin

Pirmā un stabilākā stratēģija pēcnācēju radīšanai un nodrošināšanai tiešā veidā izpilda abus uzdevuma punktus. Attiecīgi, pirmkārt, atrast un piesaistīt alfa tēviņu. Tas takā būtu pašsaprotami un augstas kvalitātes sievietei, protams, no ģenētiskā materiāla viedokļa raugoties, tas nebūs pārāk sarežģīti. Sieviete veido attiecīgu sociālo tīklu un vienkārši nevar palikt nepamanīta.

“visi vīrieši” – tas liek aizdomāties. Tā taču ir acīm redzama aplamība. Vai tiešām? Varbūt sievietes pārējos vienkārši neredz, neuztver kā vīriešus. Labie puiši vienkārši nespēj pamodināt sievietē to dzīvniecisko kaisli, kuras viņām tā pietrūkst ikdienā – likt viņai sajusties kā sievietei, nevis draugam. Uzticamajā un drošajā vienkārši pietrūkst saviļņojuma, kas aizrautu.

“the irresistible rogue who has the dizzying ability to drive women wild”¹

Jau no pirmās dienas viņas ir audzinātas būt par labajām meitenēm, bet, iekšā mītošo slikto meiteni, turēt tumšākajā kambarī aiz septiņām atslēgām. Nevienu neinteresē, ka tā ir neatņemama un liela daļa viņu “Es”. Viņas varbūt pat dzīvē kļūst laimīgas un gūst piepildījumu, taču nekad pilnībā, nekad par visiem 100%. Cilvēks ir tāds dzīvnieks, kurš redz traipu, nevis apbrīnojami skaisto galdautu, uz kura tas atgadījies. Tāpat kā mēle atkal un atkal atgriežas pie zobos iesprūdušās ābola miziņas, sievietes prāts atkal un atkal atgriežas pie šīs bīstamās fantāzijas un padara viņu traku.

Protams, sliktais puisis nesniegs viņai piepildījumu un laimi dzīvē. Kā vienu no maniem rakstiem komentēja kāda dāma: “Lai galds stāvētu vajag visas trīs kājas.” Tieksme pēc sliktā puiša ir kā skabarga – maza un nenozīmīga, taču kamēr vien nedabūsi to laukā, viss pārējais šķiet mazsvarīgs.

“Women tend to split off their detested parts like hate, envy, and bad-girl aspects, so that bad-girl parts stay behind closed doors, only to come out to play with bad-boy lovers”²

Ja viņām tas ir nepieciešams, tad kāpēc viņas tik ļoti nīst šo “dvēseles niezi”?

Cilvēks ir tāds nejauks radījums, kurš dabiski nievā visu, ko neizprot un nevar kontrolēt. Sievietes vēlme atdoties rupjam tēviņam pusnakts reibonī, visnepiedienīgākajos veidos, ir pilnīgā pretrunā viņas paštēlam. Tā dara tikai palaistuves, bet viņa tāda nav. Tad kāpēc šīs vēlmes? Viņa to nevar saprast vai kontrolēt.

Nemaz nerunājot par to, lai kontrolētu slikto puisi. Kur nu! Viņa sliktā puiša rīcību pat nevar prognozēt. Un sievietes prāts vienkārši nespēj tādus jautājumus atlikt malā, līdz būs pietiekami faktu, lai izdomātu atbildi. Prāts turpina malt pa tukšo dienu pēc dienas. Nav brīnums, ka tas viņu tracina.

Visbeidzot, esot kopā ar slikto puisi, sieviete sāk zaudēt kontroli pār savu rīcību. Viņš pamodina viņā dziļākās, dzīvnieciskās izjūtas, kas pārpludina veselo saprātu. Tās sūta skudriņas pār ķermeni un liek sirdij bungot džungļu ritmā. Šajā brīdī viņa ir gatava uz visu. Šī apziņa izraisa bailes un paniku, vēlmi bēgt. Sievietes vienbalsīgi saka “nē” sliktajam puisim, cerot kopā apklusināt neatlaidīgo balstiņu dziļi iekšā, kas saka: “O, jā! Mazā tu zini, tu to gribi!”

¹Kristina Grish, “Ad_dick_ted: 12 Steps to Kicking Your Bad Boy Habit”, 2007
²Frances Cohen Praver, “Daring Wives”, 2006

7. Iemaņas auto mehānikā

Grūti iedomāties dzīvi bez auto. Ar to braucu kopš man kļuva astoņpadsmit. Sabiedriskais transports vienkārši nav priekš manis. Pēdējo reizi ar to braucu, kad vēl bija konduktori un tajā reizē tas dullais tantuks līda ar mani kauties. Īsāk sakot auto mūsu sabiedrībā ir neatsverams. Tā ir brīvība, ietaupīts laiks, neliels stūrītis, kur palikt divatā un vēl daudz kas cits.

Tas, plus vēl no sociālisma, t.i. pilngadīgo meiteņu tēviem ir palicis uzskats, ka kārtīgam vecim ir jāorientējas autiņos. Tajos laikos, katrs pats sev bija auto mehāniķis. Auto bija draņķis un, ja neprati to dabūt pie dziesmas uz ceļa, tad tev bija visas iespējas turpat arī palikt. Attiecīgi tā vēl arī ir sava veida drošība. Kā tāds neliels mūrītis, aiz kura sievietei paslēpties no visas tās baisās un netīrās mašinērijas.

Es uzaugu tajā laikā, kad katrs kārtīgs tīnis (toreiz tāds vārds gan vēl nebija izgudrots), uzskatīja par savu goda lietu, izrakt sev kauč kādu motorizētu divriteņu transporta līdzekli. Dēļ šaurās finanšu rīcības, tas nozīmēja arī viņa atdzīvināšanu no mirušajiem. Spilgtākie varoņi: Rīga 13, ko mīļi dēvēja par “Pļari”, raksturīgās dzinēja skaņas dēļ un Delta, kuru neuzdrošinājās apsaukāt, jo tai bija veseli divi pārnesumi. Šajā ziņā man paveicās, vecaistēvs man uzticēja savu muzeja eksponāta cienīgo Panonia 125cc motociklu. Tā pārlasīšana aizņēma gandrīz vasaru, kuras laikā es ļoti labi apguvu karburatora dzinēju.

Domāju nav daudz tādu džeku, kuram nav nekādas sapratnes par iekšdedzes dzinēja darbības principiem. Ja tomēr esi no tiem, ver vaļā Wiki un pievienojies pārējo pulciņam. Jāremontē meitenes mašīna nav, taču tev vajadzētu zināt pietiekami, lai atverot haubi zinātu, kur liet eļļu, bet kur tosolu. Ja pratīsi neizgāzties, runājot ar mehāniķi servisā, vispār ideāli.

6. Prasmes mājas meistardarbos

Man jāpaskaidro, kāpēc kārtīgam vīrietim tas jāmāk? Nu labi. Kārtīgam vecim ir jāprot vismaz pielikt pakaramais. Tas nozīmēs, urbšanu, skrūvju un dībeļu piemeklēšanu, un tā visa apvienošanu puslīdz jēdzīga paskata ērtības aprīkojumā.

Turpinu rakstu sēriju, kurā uzmetam aci efektīvas aplidošanas modelim. Efektīvs tas ir ar to, ka ļauj tev izprast, ko vēlas sieviete no kontakta ar vīrieti un rīkoties atbilstoši. Nav runa par manipulāciju vai meliem. Tieši pretēji, es pat teiktu, ka tev neizbēgami nāksies vismaz nedaudz atvērties. Šīs zināšanas, tev vienkārši ļaus atbrīvoties no liekā un virzīties uz mērķi pa taisnāko ceļu, atstājot grāvjus un brikšņus ātra rezultāta tīkotājiem.

3. posms savaldzināšanas fāzē – “Tuvība”

Šajā, noslēdzošajā savaldzināšanas fāzes posmā, tavs uzdevums ir, pirmkārt, radīt intimitāti, tuvību jūsu starpā. Paralēli intensīvākam fiziskam kontaktam veidosi dziļāku emocionālo saikni. Turpināsi arī iesākto iepriekšējos posmos. Tāpat tev būs jāparūpējas par loģistikas jautājumiem, jo šī jau ir pārejas punkts uz nākamo fāzi. Atceries par seksu publiskā vietā?

Fiziskā eskalācija

Sākšu ar iepriekšējā reizē aizsākto tēmu par fizisko eskalāciju. Šis posms ir vienlaicīgi arī pāreja uz pavedināšanas fāzi. Tev jau jāvar brīvi pieskarties, peldkostīma *nepiesegtajām*, viņas ķermeņa daļām. Viņai jājūtas brīvi, kad tu pieskaries viņas sejai un kaklam. Tāpat arī meitenei brīvi jāpieskaras tev. Jums jāvar neiespringstot skūpstīties.

Ja meitene jūtas komfortabli, kad apskauj viņu no mugurpuses un viņa viegli atspiežas pret tevi, tad var būt pārliecināts, ka esat sasnieguši dziļu komforta līmeni. Tas ir kā tāds neliels testiņš, kuru vari nemanāmi iestarpināt jūsu komunikācijā un aktivitātēs.

Piemēram, paņem viņu aiz abām rokām un, vienlaicīgi pievelkot sev klāt, apgriez ar muguru. Pusceļā pārcelsi jūsu abu rokas viņai pār galvai un galā tās nonāks sakrustotas viņai priekšā.

Emocionālās tuvības padziļināšanās

Virzoties pa fiziskās tuvības “kāpnēm”, paralēli piestrādāsi arī pie emocionālās tuvības. Ir taču tikai normāli, ja viens otrā ieinteresēti cilvēki, dalās arī ar personiskām savas dzīves detaļām. Skaties dziļāk, klausies, palīdzi meitenei atvērties.

Liekvārdībā neizplūdīšu. Efektīvas aplidošanas modelis ir iedarbīga sistēma, uz kuru balstīt savu uzvedību ar sievieti, kuras sirdi vai biksītes vēlies iekarot. Idejas par kontakta eskalāciju, pieskaņošanos un vadīšanu ir ļoti noderīgas arī pašas par sevi. Tomēr izlasot pirmo un otro daļas, iegūsi kopainu, kas dod par pakāpi augstāku rezultātu

2. posms “komforts”

Lai arī bez pārējiem neiztikt, tieši šis ir galvenais no trim posmiem savaldzināšanas fāzē. Ne velti angliski “Comfort Building” ar to apzīmē visus trīs. Uzsākot jaunu pazīšanos, meitene jau pirmajās sekundēs zina, vai viņai ar tevi kaut kas varētu būt. Pārējais laiks nepieciešams, lai pārliecinātos, ka tev nav kādi defekti un justos pietiekami komfortabli, lai tam ļautos.

Iepriekšējā fāzē esi panāci interesi no meitenes puses un pamatoji interesi no savējās. Tagad tavs mērķis ir tuvības sajūta, emocionālā saikne. Principā tas dabiski notiek starp cilvēkiem, kas ir viens otrā ieinteresēti. Meitenei tas ir pilnīgi nepieciešams, lai pamatotu seksu ar tevi.

Pastiprini fizisko kontaktu!

Tuvības sajūtu panāk pakāpeniski pastiprinot fizisko kontaktu. Savaldzināšanas sabiedrībā, to sauc par “kino” eskalāciju. Tas cēlies no angļu vārda “kinesthetic”. Šajā kontekstā, pirmais to sāka lietot mīlas mākslu vecmeistars Ross Džefrijs (Ross Jeffries). Viņš to patapināja no NLP¹.

Fiziska kontakta pastiprināšanās vienlaicīgi ir arī kā lēns ievads tam, kas notiks tālāk. Pretstatā tam būt u lēciens no “nepieskaras vispār” uz “skūpstās” un tad uz “atdodas”. Mēģinot noskūpstīt meiteni, ja iepriekš viņai neesi pat pieskāries, rodas sajūta it kā lektu pār aizu. Tajā brīdī tavs iekšējais stāvoklis nesaskan ar rīcību un sievietes to uzreiz sajūt.

Lielākā daļa savas smadzenes uzskata par vienu veselu, kurā mājo tas, ko mēs domājam. Kāda daļa ir dzirdējusi par zemapziņu. Lieta tāda, ka mūsu lēmumu pieņemšanas orgānu patiesībā var dalīt trijās daļās. Interesantākais, ka šīs daļas pēc funkcijām atbilst dažādiem evolūcijas posmiem, caur kuriem cilvēks ir izgājis.

Zemākais līmenis atbilst primitīviem dzīvniekiem, piemēram, rāpuļiem. Tā tās arī sauc – par rāpuļu smadzenēm (“Reptile brain”). Smadzenes, kas atbilst vidējam līmenim, sastopamas tikai zīdītājiem (“Mammal brain”). Visbeidzot augstākais līmenis ir smadzeņu garoza – mūsu milzīgo smadzeņu lielākā daļa. Tas ir tas, kas mūs atšķir no dzīvniekiem.

Pirms sāc dauzīt galvu pret klaviatūru, pastāstīšu kāpēc šī zinātniskā informācija tev noderēs. Redzi augstākais līmenis atbilst par jaunradi, domāšanu un intelektu kopumā. Patiesībā tikai šī ir tā daļa, kur dzīvo tavas domas.

Domā ar to arī viss beidzas un pārējās divas ir tik tā, paliekas no bijušajām dienām? Nebūt nē. Lieta tāda, ka tava garoza savā darbībā balstās uz vidējo līmeni. Tas nozīmē, ka tavas domas ir tieši atkarīgas no tā, kas notiek “Zīdītāja” smadzenēs. Tas ir tāpēc, ka tajās dzīvo emocijas, jūtas, sauc kā vēlies. Ja Tu jūties labi, tad pamatā domā pozitīvas domas. Ja gadās negatīvas emocijas, piemēram, bailes, tad pretēji. Iedomājies, Tu esi piesiets pie baļķa, kuru stumj uz ripzāģa, ar kājām pa priekšu. Kaut kas man liek domāt, ka tavas domas būs visai viennozīmīgas. Pie tam radikāli atšķirīgas no tām, kas nāk prātā ieejot kafejnīcā un sajūtot svaigu smalkmaizīšu aromātu.

Visas problēmas sākas, kad nonākam līdz trešajam līmenim. Ja divi iepriekšējiem savā starpā sazinās diezgan čābīgi, t.i. savas emocijas var būt grūti savaldīt, tad “Rāpuļa” smadzenes ir vispār ārpus tavas apziņas kontroles. Tajās mājo instinkti, refleksi un pārējās zemākā līmeņa funkcijas.

Seksualitāte un dzimumtieksme ir starp šīm zemākā līmeņa funkcijām. Netici? Iedomājies, ka tev ir slikts garastāvoklis un Tu apzinies, ka mājās tevi gaida meitene. Tu slēdz vaļā savu auto, bet garām paiet satriecoša blondīne, ar izsmalcinātu figūru, lieganām kustībām un fantastisku aromātu. Viņai izkrīt atslēgas un viņa tieši tev priekšā noliecas, lai tās paceltu. Vai mainīsies tavas sajūtas, kad ieraudzīsi viņas pēcpuses aprises tik provokatīvā pozā? Domāju gan. Vai varēsi izmainīt šīs sajūtas ar loģiskiem spriedumiem par monogāmiju? Diez vai.

Nepārprotiet, es nevienu no dzimumiem neuzskatu par pārāku. Es cienu un mīlu sievietes. Mana māte ir sieviete un tas palīdz. Sievietēm ir dabiskas spējas citās jomās, kurās viņas ir spēcīgākas par vīriešiem. Tas arī nodrošina balansu starp dzimumiem – veido divas vienlīdzīgas viena puses.

“Feminacistes” raksta transparentus un bļaustās, ka grib vienlīdzību. Arī vīrieši jau ir pieņēmuši domu, ka abiem dzimumiem attiecībās būtu jābūt vienlīdzīgiem. Tā ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām kļūdām. Emancipācija ir aizgājusi par tālu. Dabiskas – harmoniskas attiecības starp vīrieti un sievieti ir iespējamas tikai un vienīgi pateicoties atšķirībām. Tieši šīs atšķirības domāšanā, vēlmēs un vispār lomās sabiedrībā ir tās, kas velk sievieti pie vīrieša un otrādi.

Tie ir kā divi pretpoli, kas pievelkas. Tiklīdz magnētu apgriezīsi otrādi, tā vienādie poli atgrūdīsies. Abiem dzimumiem ir katram savs uzdevums attiecībās. Sieviete papildina vīrieti, tāpat kā vīrietis dara pilnīgu sievieti – viena vesela divas savstarpēji saistītas un vienlaikus neatkarīgas puses.

Mūsu sugai no dabas vīrieša loma ir būt par līderi, teritorijas sargu, kas nozīmē vest aiz sevis un aizsargāt, rūpēties par kārtību. Tai pat laikā sieviete rūpējas par pavardu, bērniem un citām lietām, bez kuru atbalsta “līderim” nebūtu pamata, uz kuru balstīties.

Evolūcijas ceļā ir izveidojies tas, ka tieši tēvs ir ģimenes galva un pieņem galējo lēmumu – tā ir dabiski patriarhāla sistēma. Tiklīdz centrālā lēmēja amats tiek dalīts, lēmumu pieņemšana tiek apšaubīta un zūd vienotība. Šāds izkārtojums ir auglīga vide konfliktiem. Akmens laikmetā, to ātri atrisinātu skaļākais rēciens. Taču nu jau mēs dzīvojam sabiedrībā, kur fiziska spēka pārākuma izmantošana nav pieļaujam. Konflikta situācijā, divi pretstati rada haosu. Pakāpeniski tiek grauta saikne, apdraudot attiecības.

Mūsdienās vīrietim sava dominance ir jānostiprina intelektuāli un emocionāli. Vīrieša domāšana ir vairāk balstīta uz loģiku un mērķēta uz problēmu atrisināšanau. Attiecībā uz emocijām, vīrieši ir daudz mazāk pakļauti to ietekmei. Abas šīs īpašības ir būtiskas efektīvam līderim. Panākumus gūst tas, kurš ir spējīgs nešauboties spert pirmo soli, uzņemties atbildību un vest sievieti.

Sievietes centieni “uzkāpt uz galvas” drīzāk ir pārbaude. Tiklīdz rodas mazākās šaubas, sievietē nostrādā dabiska programma – pārbaudīt vai partneris ir spējīgs pildīt uz viņa liktos pienākumus. Sieviete sēž blakussēdētāja krēslā un cenšas komandēt. Ja vīrietis paļausies šim spiedienam un palaidīs vaļā stūri, grāvī nonāks viņi abi. To darot sieviete patiesībā cer, ka tas nekad nenotiks. Savukārt izjūt dziļu vilšanos, ja tomēr izdodas.

Neatkarīgi no tā, vai iepazīsties ar meiteni, tiecies, vai dzīvo kopā jau desmito gadu, atceries savus pienākumus. Vīrieša ir līdera loma. Vienlīdzība ir pretdabiska, jo divi pie vienas stūres sēdēt nevar.

Sagatavojies ienirt dziļākos ūdeņos. Šoreiz runa būs par tehnikām no nopietniem spēlētājiem mīlas mākslās. Pamatā balstīšos uz Love Systems izstrādātu modeli. Manā uztverē viņiem ir izdevies visprecīzāk aprakstīt iepazīšanās procesu. Šeit gan pareizāk būtu teikt aplidošanas procesu, jo modelis aptver visu notiekošo sākot ar pašu iepazīšanos un beidzot ar pavedināšanu un seksu.

Modelis pats par sevi ir labs kā skelets, uz kuru balstīt visu pārējo zināšanu struktūru. Ko līdzīgu šim modelim var atrast arī krieviem, viņu RMS¹ un papētot arī visiem pārēji, kas nopietni iedziļinās partnerattiecību spēlēs starp vīrieti un sievieti.

Svarīgākais ir tas, kāpēc šis modelis vispār ir nepieciešams. Lieta tāda, ka aplidošanas (iepazīšanās, savaldzināšanas u.t.t.) procesā diezgan izteikti iezīmējas trīs fāzes. Tās izceļas ar to, ka katrā ir radikāli atšķirīgi mērķi un noteikumi. Lai neteiktu vairāk, mērķi dažādās fāzēs var būt pat diametrāli pretēji. Līdz ar to rezultāta sasniegšanai dažādās aplidošanas fāzēs ir nepieciešams rīkoties atšķirīgi.

Un Tu vēl domāji, kāpēc iepazīšanās ar meitenēm brīžam šķiet tik neizprotama, bet viņu rīcība neloģiska. Vienkārši pienāk brīdis, kad tiek nomainīts viss noteikumu komplekts. Visu šo procesu var salīdzināt ar Triatlonu. Peldot ir vieni noteikumi un principi, kuri absolūti nav savietojami ar riteņbraukšanu. Sasniedzot posma finišu, sportists izkāpj no ūdens un jau spēkā ir pavisam citi principi.

Līdz ar to sanāk, ka lielākā daļa džeku izmisīgi min pedāļus, lai gan patiesībā vēl atrodas ūdenī un vajadzētu airēties ar rokām. Principā jau uz priekšu tiek, tomēr, kā pats saproti, tas ir ārkārtīgi neefektīvi. Tāpēc arī aplidošanas process nereti ieilgst uz vairākiem mēnešiem. Lai gan patiesībā vidēji, kopsummā ir nepieciešamas tikai astoņas stundas. Tas ir, no brīža, kad meiteni pirmo reizi ieraudzīji, un līdz brīdim, kad abi raujat viens no otra drēbes, lai ļautos kaislīgam seksam, tev ar viņu kopsummā jāpavada vien astoņas stundas.

Saruna raisījās raiti un daudz tika izrunāts. Nu labi, atzīstu, pārsvarā runāju es. Lai mani sarunas biedri man piedod. Laikam pēdējā laikā uzkrātā informācija prasījās, lai viņu saliek pa plauktiņiem. Šķiet tieši šīs domas, ko citiem tomēr izdevās pateikt starp manām ložmetēja kārtām, salika visu pa vietām.

Jau gadiem esmu domājis par atšķirību starp vīriešiem, kam ir viss izņemot panākumus pie sievietēm un vīriešiem, kam, neskatoties ne uz ko, vienmēr apkārt ir skaistas sievietes. Šī atšķirība ir ārkārtīgi vienkārša un tik uzkrītoša kā uzkāpt uz grābekļa. …protams pēc tam, kad to saprot.

Visu nosaka mērķis. 90% un vairāk vīriešu uzskata, ka izcils mīlnieks ir tāds, kurš var uzsist knipi un skaistākās no sievietēm viņam metas virsū ieplestām kājām. Tā ir kļūda, pie tam loģiska. Cilvēks nevar ieraudzīt problēmas risinājumu no līmeņa, kurā šī problēma ir radīta, kā teica A. Einšteins. Tas nozīme, ka vīrietis, kuram dzīvē sieviete ir unikāls notikums, nevarēs izprast dzīves pozīciju, kurā ir vīrietis, kam sieviešu uzmanība ir ikdiena. Jeb skatoties no otras puses – “Paēdušajam izsalkušo nesaprast”.

Vienīgais veids, kā tuvoties šai pozīcijai, ir mainīt savu mērķi. Kā jau minēju 90% kļūdās, jo viņu primārais mērķis ir sekss. Cik absurdi ir tikties un iepazīt meiteni tikai tāpēc, lai dabūtu viņu gultā. Grūti iedomāties, ko neefektīvāku. Tas ir kā aiziet uz smalkāko restorānu, pasūtīt izsmalcinātāko steiku ar piedavām un aprīt to ar rokām, uzdzerot alu no 2 litru PET pudeles, sajūtot vien piebāzta kuņģa spiedienu.

Jeb aizbraukt uz Tibetu, rajonu ar pasakainiem klosteriem un fantastisku dabu, un visu ceļojuma laiku dzert viesnīcas numuriņā “All Included” bezmaksas kokteilīšus. Un tiešām ir cilvēki, kas reāli tā arī dara. Tik rodas jautājums – vai tā ir dzīve? Mēs dzīvojam tad, kad baudām. Gardēdis izgaršo un izbauda katru kumosu, ļaujot garšas kārpiņām kāri uzsūkt katru aromāta molekulu.

Ir jāmaina šī badmiras mentalitāte un jāsāk izgaršot dzīvi. Atšķirībā no ēdiena, bez sievietes var iztikt. Sieviešu ir pietiekami un pat paliek pāri. Atsakies no mērķa meklēt seksu. Tā vietā par prioritāti nospraud izbaudīt komunikāciju. Izbaudi laiku, ko pavadi kopā ar sievieti. Izbaudi flirtu. Izbaudi savaldzināšanu. Galu galā izbaudi seksuālo spriedzi, kas rodas starp tevi un meiteni, ar kuru pēdējo pusstundu bezkaunīgi flirtē.

Atbildi sev uz vienu jautājumu. Tev patīk, kad sieviete tevi iekāro, kad viņa tevi vēlas no visas sirds? Ja atbildēji “jā”, un domāju jebkurš garīgi vesels vīrietis atbildēs “jā”, būtu ārkārtīgi nejēdzīgi atteikties no šīs brīnišķīgās sajūtas dēļ ejakulācija un vēl viena robiņa gultas kājā. Nonācu pie secinājuma, ka labprāt attālinu tuvību, tāpēc vien, lai ilgāk izbaudītu šo spriegumu gaisā un dzirkstelītes meitenes acīs.

Protams, no seksa nav jāatsakās. Jāatsakās tikai no seksa kā galvenās prioritātes. Tāpat kā ēdot, tu pirmkārt izbaudi ēdienu. Sāta sajūta būs tāpat – kā rezultāts procesam. Arī savaldzināšanā galvenā prioritāte ir izbaudīt procesu, bet sekss nav nekas vairāk kā šī procesa sastāvdaļa.

Izvirzi jaunus mērķus un sāc dzīvot. Bankas dod kredītus nevis tiem, kuriem nauda ir izmisīgi vajadzīga, bet tiem, kam tās jau tāpat pietiek. Ar sieviešu interesi ir tieši tāpat. Atsakies no badmiras mentalitātes un tavā dzīvē sāks notikt brīnišķīgas lietas. Iespējams pat tādas, par kuru eksistenci tev iepriekš nebija ne mazākās nojausmas.

Sākšu ar to, ka apskaidrošu kontekstu. Pieņemsim, ka sākotnējā iepazīšanās jau ir notikusi. Jūs satikāties kādā pasākumā, caur kopējiem draugiem vai iepazināties internetā. Principā pazīšanās ir ļoti attāla un skaidrs ir tikai tas, ka esat viens otram interesanti un vēlētos iepazīties tuvāk.

Loģiski – jānorunā randiņš. Esmu pārliecināts visi zina, kas ir pirmais randiņš un pat nojauš kā tādā būtu jāuzvedas. Arī es iepriekš par to esmu rakstījis (šeit). Tomēr, lai būtu skaidra mana pamata ideja, vīrietis vienmēr uzņemas vadību. Tev ir pirmajam jāpiezvana, pašam jāpiedāvā satikties un, svarīgi, pašam jāizdomā, ko jūs darīsiet.

Man grūti tam noticēt, taču joprojām nākas dzirdēt par gadījumiem, kad džeks iepazīstas ar meiteni un satiekoties prasa: „Kur tu gribētu aiziet?” Es saprotu demokrātija un pārējās muļķības, taču šis ir tabū, principā. Tiklīdz tu ko tādu esi atļāvies izspļaut, tu principā atdod meitenei savus riekstus smukā iesaiņojumā. Kā tev šķiet, meitene gribēs tikties ar džeku bez riekstiem?

Iepazīstoties uzņemies vadību, paturot prātā rezerves lidlauku

Jebkurš kārtīgs pilots tev pateiks, ka vienmēr jāpatur prātā rezerves lidlauks. Attiecinot šo gudrību uz iepazīšanos, piedāvājot meitenei randiņa scenāriju, vienmēr paturi prātā rezerves variantu. Vēlams, ko radikāli atšķirīgu. Tādā veidā tu varēsi uzņemties vadību un, ja piedāvātais variants, kāda iepriekš neparedzēta, objektīva iemesla dēļ, meitenei nav pieņemams, piedāvāt alternatīvu.

Piemēram, reiz man bija randiņam sagatavots atraktīvs cienasts ar garneļu sendvičiem. Neiedziļināšos detaļās, taču pie savaldzināšanas tas ir izcils līdzeklis kā pārvest pazīšanos citā plaknē. Tiki meitenei ierodoties uzzināju, ka viņa pārtikā nelieto jūras veltes. Tas bija viens no pirmajiem randiņiem ar šo meiteni, tāpēc es to vienkārši vēl nebiju paspējis uzzināt. Takā tas bija pārsteigums, tad arī izzondēt par viņas gaumi nebija iespēja.

Par laimi toreiz jau zināju “pilotu gudrību” un biju sagatavojis rezerves variantu, kas man ļāva saglabāt vēsu prātu un mierīgi pāriet pie alternatīvas. Vari nešaubīties tas uz viņu atstāja pat lielāku iespaidu kā, ja viss būtu izdevies kā plānots.