Tagad iedomājies boksa maču, kurā Tu zini, kur būs katrs nākamais pretinieka uzbrukums, vēl pirms viņa paša. Viss, kas tev nepieciešams, lai uzvarētu, ir neatrasties tajā vietā. Ar tādām zināšanām tev būtu pa zobam pat Mairis. Tu, praktiski, nevarētu zaudēt.

Spēja prognozēt meitenes reakciju uz tevis teikto, pirms vēl esi to pateicis, ir tieši tas pats. Taču, atšķirībā no kaujas mākslām, tas ir reāli izdarāms.

Savaldzināšana pēc savas būtības ir nekas vairāk, kā meitenes izvadīšana caur emocionālo stāvokļu ķēdītei¹.

Atbilde, bez šaubām, ir pašsaprotama. Tad kāpēc 90% un vairāk vīriešu spītīgi izvēlas scenāriju, kur viņi nav savas izredzētās cienīgi un gatavi piemaksāt starpību? Kāpēc labprātīgi izvēlas otrā plāna lomu? Uz to es šobrīd neatbildēšu. Tā vietā atklāšu tev noslēpumu, kas ļaus tev izlabot kļūdu un dāvāt sievietei tieši to, ko viņa vēlas visvairāk.

Sieviete nav deficīts

Iekārojama vīrieša dzīvē ir daudz sieviešu. Viņš nemeklē attaisnojumus un iespējas kā uzspodrināt daiļavas zelta vāveri. Pat vairāk, viņš daudzām atsaka, jo viņa laiks ir ierobežots, bet sieviešu ir daudz. Pat skaistas sievietes Latvijā ir lielā pārpilnībā. Tāpēc pareizais jautājums ir

Ko šī sieviete var man dzīvē dot? Ar ko viņa ir labāka par pārējām, lai es tieši viņu, nevis kādu citu, vēlētos savā tuvumā?

Labi, jaunkundzei ir figūra un ģīmītis piemīlīgs, taču ar to vien ir par maz. Lai piedod dāmas, bet es tiekos ne jau, lai skatītos. Tie, kam pietiek ar skatīšanos paliek mājās, klasiskajā pozā – viena roka uz datora peles, otra zem galda.

Mani sievietē aizrauj spēja uzturēt saturīgu sarunu, saista – viņas azarts, aizraušanās dzīvē un notur – pozitīvā “enerģija”.

Mīļākais attiecībās

Ja attiecības kļūs par traku, piebremzēt būs ļoti viegli. Toties, ja sāksi ar “uzvilktu rokas bremzi”, vēlāk uzkurināt liesmu būs ļoti grūti. Tavas trakulības uztvers kā nesaprotamus izlēcienus. Jauks puisis, kurš slikti izturas ir nelietis. “Slikts” puisis, kurš izturas pret meiteni labi, ir foršs.

Atbilde

Mani daudz kritizē par šī uzskata propagandēšanu, kas mani maz satrauc. Es sasniedzu to, kas pašiem bļāvējiem nav pieejams. Tomēr es dziļi cienu lasītājus, jo viņi maniem skricelējumiem velta savu dārgo uzmanību un mazākais, ko varu darīt, ir atbildēt.

Bez šaubām, es runāju tikai par skaistām un visādi citādi kvalitatīvām sievietēm. Jau esam rakstījuši par to, kas sievieti padara kvalitatīvu un arī šoreiz pieminēšu, kas mani saista. Uz izmisušajām un bezcerīgajām, kurām vienīgā iespēja dzīvē kādu atrast, ir noķert bēdu brāli, rakstītais neattiecas. Taču nez vai tu pats vēlēsies būt kopā ar tādu.

Zinātniski pierādīts, ka fiziski pievilcīga sieviete automātiski tiek vērtēta augstāk arī kā personība. Tas var šķist dīvaini, tomēr tā ir mūsu sugas īpatnība.

Pirms turpinu, pajautā sev, tu gribi sev blakām sievieti, kurā tev visu laiku nāksies ieguldīt, vai sievieti, kas tavu dzīvi piepildīs ar pozitīvo, padarīs tās baudīšanu krāsaināku un visādi citādi labāku!

Dāvinātājs ir neredzams

Skaista sieviete visu mūžu ir bijusi apdāvināta. Vīrieši, jau kopš pirmo sievišķības pazīmju parādīšanās, ir klājušies viņas priekšā steriem. Viņa ir pieradusi saņemt pa desmit piedāvājumiem dienā. Analizēt katru pretim nākošo locekļa īpašnieku vienkārši nav laika, tāpēc tie visi kļūst vienādi. Tiklīdz tev rokā ir dāvana, tu automātiski tiec apzīmogots “vēl viens no Tiem” un saplūsti ar pelēko masu aizmirstības jūrā. Viņa ir pārāk pieradusi pie šādas uzmanības izrādīšanas.

Pārfrazējot Dakteri, smadzenes ir aklas uz vienmuļo

Otrā plāna lomas scenārijs

Sievietes dala vīriešus divās pamata kategorijās: uzturētājs un mīļākais. Šo izvēli viņas nevar apzināti kontrolēt. Patiesībā, viņas pieņem tevis izvēlēto kontekstu. Dāvinot tu automātiski piesakies uz uzturētāja scenāriju.

Dakteris par to jau stāstīja “Monogāmija ir pretdabiska V – otrā ideālā pēcnācēju radīšanas stratēģija sievietei“.

Šis scenārijs paredz ilgstošu aplidošanu, maksimāli attālinot tuvību. Atsevišķos gadījumos pat vispārākās saistības – sekss tikai pēc kāzām. Šādas komunikācijas centrā ir materiālie un nemateriālie labumi, ko viņa no tevis var iegūt priekš sevi un saviem pēcnācējiem.

Sestdien man bija brīnišķīga iespēja pavadīt vakaru apburošu sieviešu ielenkumā. Pēc tā es vēl vairāk sāku apbrīnot un cienīt sievietes. Tas ir kults. Tā ir reliģija. Nē, pat vairāk – tā ir atstrādāta sistēma. Lai to saprastu, attīšu filmu nedaudz atpakaļ.

Viss sākās ar uzaicinājumu, pateikt 20 minūšu garu runu seminārā sievietēm, par romantisko stilu. Ejot ārā pa durvīm, pēc veiksmīgi padarīta darba, mani apstādināja ar jautājumu. Ieinteresējās arī tuvumā stāvējusī skaistule. Tā turpinājās un beidzās ar to, ka es nekur netiku. Tā vietā ap mani pusaplī sēdēja 4 līdz 6 daiļavas, kuras ik pa brīdim, kā amerikāņu vrestlingā, nomainīja kāda cita. Ja neskaita to, ka varēju peldēties nedalītā sieviešu uzmanības plūsmā, mani zem pastāvīga spiediena turēja nepārtraukta aizrautīgu jautājumu, viedokļu un pieredzes kaskāde. Es neesmu pārliecināts vai pēc “kāju” dienām sporta zālē esmu kādreiz bijis vairāk noguris, kā tās dienas izskaņā. Patīkami noguris, jāpiezīmē.

Kaut kad guļot, kad visa informācijas masa sāk ieņemt tai paredzētās vietas, man beidzot pielēca, kā sievietes no otršķirīga dzimuma, vienas paaudzes laikā, kļuva par noteicošo. XX gadsimta sākumā viņām vēl nebija pat tiesības balsot. Kā viņām tas izdevās?

Viņas dedzīgi kampj visas zināšanas par to, kā kļūt labākām. Viņas konstanti pielāgojas izmaiņām un skrupulozi izlasa labāko no jaunā priekš sevis. Kamēr vīrieši augstprātīgi atgrūž visus palīglīdzekļus, uzskatot sevi par radības kroni.

Sievietes ir pastāvīgi atvērtas jaunajam. Viņas ir gatavas uzņemties risku un kļūdīties. Pateicoties tam viņas ir izkopušas savu seksualitāti – sievišķību līdz līmenim, kas vīriešiem pat sapņos nerādās. Mēs joprojām pieturamies pie tādām akmens laikmeta idejām kā: jo vairāk muskuļu – jo seksīgāk. Tiešām vairāku tūkstošu gadu nav bijis pietiekami, lai apjēgtu, ka tās ir muļķības?!

Neviens no vīriešiem, kurš iegājis vēsturē kā izcils mīlnieks, nav bijis muskuļu kalns. Pat mūsdienu seksīgākie vīrieši nav muskuļu kalni. Jā viņi ir labā formā, taču ne vairāk. Tiešām izbrīna, ka vīrieši nesaprot acīm redzamo, vīrišķība neslēpjas banālā spēkā un tā izrādīšanā. Ja tā būtu, Homo sapiens nebūtu valdošā suga. Mēroties spēkiem ar citiem dzīvniekiem, mēs zaudētu praktiski visiem, kas ir mūsu svara kategorijā.

Kā jau šad tad mēdzu darīt pasērfoju pa LV tīmekli, vadoties pēc atslēgvārdiem “ko vēlas sievietes”. Sekoju līdzi izpratnes tendencēm attiecību jautājumos mūsu valstī un, protams, arī konkurencei. Kopējais secinājums pēc populārāko meklēšanas rezultātu izpētes – man vēl te ir ko darīt.

Tīmeklī muļķību ir daudz, kas nav nekāds jaunums, taču ir daži, sauksim tos par “mītiem”, kuri atkārtojas. Pie tam tie sasaucas arī ar drukātajos medijos manīto un ne reizi vien dzirdēto.

Sākšu ar to, kā parasti rodas šādi mīti.

1. Tas, ko sieviete vēlas un tas, kas sievieti patiešām pievelk vīrietī ir divas atšķirīgas un nereti pat diametrāli pretējas lietas. Tieši tā rodas sieviešu pretrunīgās vēlmes.

2. Atsevišķa sabiedrības daļa uzspiež savas intereses un sieviete izliekas, ka vēlas kaut ko tikai tāpēc, ka to vēlēties ir pieņemts.

3. Dziļākās dziņas – instinktus daba ir paslēpusi no sievietes pašas. Ja viņa tos apzinātos, varētu traucēt tiem stūrēt savu rīcību.

4. Vīrieši cenšas uzstiept savas fantāzijas par ideālo sievieti realitātei. Z. Freids to nosauca par “svētās-palaistuves” (Madonna-whore) kompleksu.

5. Cilvēki neapzinās, sievietes divējādo dabu. Vīriešu lielākā kļūda ir tāda, ka viņi pieņem prasības uzturētājam par vienīgajām un īstajām, lai gan tā ir tikai viena monētas puse. Patiesībā, lai sieviete seksuāli iekārotu vīrieti, viņam ir jāpiemīt nedaudz citām īpašībām.

Protams, sava taisnība ir arī visiem, kas iebildīs, nestrīdos. Tomēr sāls ir nevis pašā faktā, bet tā prioritātē. Visas īpašības u.c. aprakstītais nav nevajadzīgs. Tieši tā, nevis ir vajadzīgs, bet nav slikti, ja ir, taču, ja nav, lielākoties pat var iztikt. Metafora ilustrācijai – es mēdzu ēdienam piebērt sāli, taču vienu pašu es to neēstu. Svarīga ir proporcija, kas šajos mītos n-kārtīgi pārsniedz ieteicamo diennakts devu.

Brīdī, kad sāc apmierināti iegrimt sajūtā, ka nu jau ir redzēts pietiekami un pārsteigumi vairs nav gaidāmi, dzīve piespēlē nākamo brīnumu. Noteikti ne reizi ir dzirdēts stāsts, kurā džeks dikti cenšas priekš meitenes, dāvina ziedus, ēdina restorānos un gandrīz vai atver kredītlīniju speciāli viņas iepriecināšanas izdevumiem. Lai arī cik viņš tērētu, tā “nepateicīgā maita” kā neiemīlas viņā tā neiemīlas. Varbūt pat pašam tā ir gadījies? Ja tā, iedod sev pendeli no manis.

Tomēr izrādās var būt arī trakāk. Ievērojot cilvēku privātumu, detaļās neiedziļināšos. Tik pateikšu, ka pievilcīgam džekam īsā laikā izdevās panākt riebumu no meitenes, kura bija ar viņu patiešām aizrāvusies. Lai nerastos jautājumi, viņiem iepriekš bija arī sekss. Takā šis pat nav tas gadījums. Gribi zināt kā nesačakarēt savas izredzes ar meitenēm dāvinot?

Kāpēc šī neproduktīvā tendence ir tik izplatīta

Ja Tu esi tāds pats kā es un lielākā daļa vīriešu mūsu valstī, tad augot tēvu redzēji nesalīdzināmi retāk kā māti. Tā rezultātā mums vienkārši nebija sakarīga vīrieša parauga, no kura mācīties. Trakākais, ka par to kā izturēties pret sievietēm nācās izglītoties no mātes, skolotājām, omēm u.t.t. Retorisks jautājums: Kā tev šķiet, tava māte, skolotāja un pārējās sievietes tevi audzināja kā jauku dēlu/zēnu vai vīrieti, kuru pašas iekārotu?!

Protams, ka mamma priecājas, kad viņai dāvā ziedus un apber ar uzmanību. Kas bērnam var būt vērtīgāks par mātes mīlestību?! Skolotāja liek labākas atzīmes, kad priekš viņas centies. Neviens taču negrib saņemt kontroldarba lapiņu ar lielu, sarkanu divnieku.

Taču tagad Tu esi izaudzis un tas bērns palicis pagātnē. Ja ar galvu viss kārtībā, tad meklē sievieti nevis otro māti. Sieviete mīl bērnu un vīrieti radikāli atšķirīgu dziņu vadīta. Pateikšu savādāk. Sieviete nevar iekārot savu bērnu. No tā izriet vienkāršs secinājums, ja izturēsies pret viņu kā pret savu māti, tu viņas acīs vairs nebūsi vīrietis. Tā ir tieši tā svinīgā pautu nodošana meitenes suvenīram, jo to īpašnieks tos vairs nelietos.

Cenšoties izpelnīties sievietes atzinumu un uzslavas vīrietis noliek sievieti noteicējas lomā. Gadījumā ar mammu tas bija normāli. Tu biji maziņš un atkarīgs no viņas mīlestības, viņai bija kontrole pār tavu dzīvību. Tieši tāpat kā iepriekš šis atšķir bērnu no vīrieša.

Kā vēsta sena paruna – “Muļķis mācās no savām kļūdām, gudrais no citu”. Ja jau šo lasi, visdrīzāk tevi var ieskaitīt otrajā kategorijā. Iztirzāsim manu kļūdu un paskatīsimies, kā varēja rīkoties labāk. Taču ar to pēc tām. Sāksim no tās vietas, kur palikām iepriekšējā reizē.

Seksīgā foto sesija

Seksīgais priekšnesums ar buduāra veļu beidzies un prasās atkal ko sastrādāt. Būtu grēks aiziet uz Playboy pasākumu un nepaņurcīt Playboy zaķus. Tieši ar šo domu taisnā ceļā devāmies fočēties pie zaķiem. Tā ālēšanās notika pie pašas ieejas, laikam tāpēc nabaga pusplikie zaķi, šķita stīvi, nosaluši. Līdz manas “foto sesijas” beigām, meitenes jau bija pavisam samulsušas. Ko tieši teicu, neatceros. Galvenokārt dīdīju, provocēju uz palaidnībām un vilku uz zoba. Pretim saņēmu vien garo skropstu plikšķināšanu, kas tā vien kliedz: “Es nevaru noticēt, ka viņš tiešām to izdarīja”.

Fotogrāfam gan pendele, jo no visām bildēm izdevās dabūt tikai vienu. Par to arī nākamais stāts. Pēc bildēšanās devāmies skatīties nākamo šovu, kur sarunā ar kārtējiem, satiktajiem paziņām konstatējām, ka īsti nav skaidrs, kā varēs tikt pie bildēm. Garām skrienošais fotogrāfs, kuru noķēru, arī īsti pateikt nevarēja. Tā vietā ieteica vērsties pie dāmas, kura par šo jautājumu atbildot. Viņa runājot ar puisi gaišajā kreklā.

Neverbālā komunikācija iespārda

Un te stāsta āķis. Kamēr caur pūlim izspraucāmies līdz vietai, kur minēto duetu varētu satikt, puisis bija notinies. Skatienu piesaistīja kāda eleganta dāma ar planšeti rokā. Solīdais apģērbs un rūpju pilnais skatiens uz notiekošo, radīja aizdomas, ka tā varētu būt mūsu meklētā.

Tobrīd stāvējām nedaudz iesāņus no viņas, pāris metru attālumā. Pagriezos pret viņu, zīmīgi nopētīju no galvas līdz kājām un noteicu čomam: “Šī izskatās dikti nopietna. Varētu būt tā, ko mēs meklējam.” Neskatoties uz to, ka mūzikas dēļ viņa mani dzirdēt nevarēja un pēc skata nemaz mani neievēroja, notika kas interesants.

Uzskaitīšu biežākās kļūdas, ko pieļauj pašraudzētie donžuāni. Iespējams, tev daļa no tām liksies absurdas. Tomēr tās ir balstītas uz reālu cilvēku rūgto pieredzi. Dažos gadījumos paši džeki stāta ar pārliecību, ka viss tak bija forši. Citos, domāju, pat viņiem pašiem būtu kauns atzīties un šos stāstus dzirdu no otras iesaistītās puses – meitenēm.

1. Kā likums meitenēm neinteresē gadžeti un Hi-tech inventārs. Liec nost savu mobilo ar jaunākajām aplikācijām. Tajā ir tik maz lietu, kas varētu aizraut meiteni, ka labāk vispār izvairīties no šīs tēmas. Izņēmums būtu, ja meitene pati to uzsāktu. Arī šajā gadījumā ilgi uz tās nepaliec, stūrē uz ko emocionālāku.

2. Mīļāko pārraidi apspriedīsi svētdienas pēcpusdienā, grilējot gaļu ar draugiem.

3. Politika, reliģija, izglītības sistēma u.c. strīdīgās tēmas, lai paliek reizei, kad ar čomiem sēdēsi pie alus kausa.

4. “Kur tu mācījies?”, “Par ko strādā”, “Vai tev ir brāļi, māsas” un citi jautājumi, kas iederas garlaicīgās aptaujas anketās ir tabu tiekoties ar meiteni. Kā jau teicu, tie vienkārši ir garlaicīgi. Tā vietā, piemēram, jautā: “Kas tevi aizrauj tajā, ko Tu dari?” vai “Ko Tu gribētu darīt pēc trim gadiem, ja zinātu, ka vari sasniegt jebko?”

5. Tev ir izplānots, cik gribi bērnus un kur jūs ar tavu sapņu ģimeni dzīvosiet? Lieliski! To pastāstīsi meitenei tieši pēc tam, kad būsiet kopā jau gadu. Vēl labāk – pusotru.

6. Nekādā gadījumā nežēlojies par savu grūto dzīvi. To dara neveiksminieki, bet neveiksminieki pavada vakaru ar savu roku nevis apburošu meiteni.

7. Tev neiet darbā, ko lai saka – tava problēma. Meitene tev ar to nepalīdzēs, bet iespaidu gan sagandēsi. Tev nav jābūt jaunajam Stīvam Džobsam. Pietiks ar to, ka tavs darbs ir labs atspēriens nākotnei. Savukārt to jau tu vari krāsot pēc labpatikas.

8. Tev ir problēmas ar veselību? Labi. Meitene visu bērnību sapņoja par ziediem, skaistām kleitām un baltiem zirgiem. Vai jūti kā šajā ainā neiederas tas, ka tev no svaigiem augļiem ar putukrējumu metas caureja?

9. Tev kāds nodarījis pāri? Krāpa bijusī? Nodeva draugs? Uzraksti to uz zoles un aizmirsti. Šie cilvēki ir kā aizgājēji – par tiem runā labu vai neko. Apkārt labiem cilvēkiem ir citi labi cilvēki un tā ir spēcīga pazīme. Ņem to vērā!

10. Nekad nerunā par to kā tev neveicas. Veiksme ir relatīvs jēdziens. Ja nespēj būt par to optimistisks, tad labāk vienkārši izvairies no šīs tēmas.

Turpinu izklāstu par mūsu piedzīvojumiem 15.martā notikušajā Playboy baļļukā. Iesākumā cerēju aprobežoties ar vienu rakstu un vienkārši izmest dialogus, kā praktisku piemēru tēmai lecīgs un asprātīgs. Procesā, kad lapaspušu skaitītājs pārvēlās pār 5, sapratu, ka ir virkne svarīgu detaļu, kuras nevaru izlaist. Pateiktā pasniegšana parasti ir daudz svarīgāka kā paši vārdi. Ārpus konteksta, manis teiktais ļoti viegli varētu kādu aizvainot.

Atgādināšu, ka visi dialogi ir ar super-izskatīgām meitenēm. Tas nozīmē, ka varu nebaidīties uzrauties uz kādiem kompleksiem vai zemu pašnovērtējumu. Par to var vairāk palasīt rakstā par 10 ballu sistēmu. Mans mērķis, pavelkot meiteni uz zoba, ir likt viņai pasmaidīt un tikt garām sociālajai maskai. Ja kāda apvainotos, to uzskatītu par savu kļūdu. Tomēr Tu būtu pārsteigts, ja zinātu cik patiesībā tālu var aiziet.

Otrais cēliens pie bāra letes

Tāpat kā vecajajos koijotos arī jaunajos dominē bāra letes. Henrija Forda konveijerizācijas princips darbībā – piegāji, ielēja, nākošais. Konveijerus apkalpo armija īpaši atlasītu meiteņu, fantāziju rosinošās kleitiņās. Pirmajā daļā rakstīju par dialogu, ko uzsāku ar vienu no šīm burvīgajām meitenēm. Īpašu izvēles kritēriju nebija, vienkārši piegāju tuvākajai, brīvajai.

Pēc dziedāšanas priekšnesuma nolēmām, ka derētu apslapināt rīkli. Bez tam, man taču vismaz dzēriens jāuzsauc čomam, kas sagādāja ieejas kartes pasākumā. Bez šaubām devāmies pie jaukās bārmenītes, ar kuru iepazināmies iepriekš. Pieejot pie bāra, mūs uzreiz uzrunāja viena no vairākām bārmenēm, kas darbojās aiz tās pašas letes.

- Nē! Tu, protams, esi ļoti jauka, bet mums labāk patīk viņa.

Lišķīgi smaidot ar skatienu norādīju uz iepriekš minēto meiteni. Bārmene uztvēra joku un smaidot nogrozīja galvu, dodot vietu savai kolēģei.

- Klau! Man tev ir baigais uzdevums. Tu māki pārbaudīt vai karti ņems pretim?

Mani tiešām šis jautājums interesēja, sakarā ar banku sistēmas problēmu. Vienlaicīgi arī varēju piedāvāt nelielu izaicinājumu meitenei. Saproti, es jau varēju vienkārši palūgt, taču man labāk patīk, ka izdabā man. Atzīstu esmu Egoists.

Laimīgā kārtā karti pieņēma un nebūs vajadzība grabināties ar sīceni. Un atkal es varētu vienkārši palūgt sataisīt man kokteili. Tā vietā ļāvu viņai būt noderīgākai.

- Ko labu vari man piedāvāt no bezalkoholiskajiem kokteiļiem? Kurš tev no visiem sanāk vislabāk?

Pēc flirta ar meiteni aiz bāra letes, atgriezāmies pie savām sarunām un pirmā šova baudīšanas. Uz platformiņas virs bāra letēm iekārtojās muzikanti un meiču strēķītis pie mikrofoniem. Šo daļu izlaidīšu, jo pamatā bija jautrība, kas ārpus konteksta nebūs īsti saprotama. Šķiet bija vēl kādas pļāpās ar citiem, bet tur nekā ievērības cienīga. Pārtinam filmu kādu stundu uz priekšu.

Kāds ieminējās, ka notiekot loterija. Šo iespēju nedrīkst laist garām, jādodas sacelt trobele arī tur. Mana intuīcija nepievīla. Arī pie loterijas stenda bija bariņš piemīlīgu jaunkundžu. Izgrūstam drūzmu un droši dodamies klāt. Uzmetis visām aci, novēršos un ķeros pie loterijas kartiņas. Šī detaļa nav būtiska, man galvenais bija iemesls redzami novērsties no viņām. Pēc šī gājiena jau var uzsākt sarunu.

Klau! Pačuksti, kur labāk likt loterijas biļeti, kaudzītes augšā vai apakšā?
(Pozitīva reakcija, smaids un sāk stāstīt par to cik tas ir objektīvi)
A ko jūs te tik daudz stāvat, sekojat, lai neviens nešmaucas?

Izrādījās turpat varēja arī pieteikties klienta kartei, ko nolēmu izmantot. Saņēmu pieteikuma anketu. Neskaitot minēto bija vēl virkne dialogu, kurus atmiņā neatsaukšu un tiem arī nebija liela nozīme, jo vienkārši apspēlēju situācijas. Svarīgākais, ka pirms brīža mēs bijām tikai kārtējie klienti, taču tagad jau meičas smaidīja un ar prieku uzturēja flirtu.

Piemēram, vienā brīdī paņēmu vairākas loterijas kartītes un iedevu aizpildīt meičām, kā balvu minot tikšanos ar mani.

Tā, te sarakstiet savus vārdus un apakšā telefona numurus! Es vēlāk izlozēšu un piezvanīšu veiksmīgākajai.

Meitenes, protams, paķiķināja. Apzinoties, ka tas nav nopietni, neļāvu neko atbildēt un uzreiz turpināju (nepateikts “nē” neskaitās). Tajā brīdī tieši tiku līdz klienta kartes, anketas daļai, kur prasīts telefona numurs. To izmantoju, lai pavilktu uz zoba meiteni, kura stāvēja man blakām (Ar viegli piemiegtām acīm un it kā aizdomām):

Telefona numurs obligāti jānorāda?
(Meitene nopietni sāk skaidrot kāpēc viņiem vajadzīgs mans telefona numurs, ko es pārtraucu)
Jā – jā, tu jau tik tā saki. Es tev neuzticos. Es zinu tu man pēc tam pa naktīm zvanīsi un smagi elposi klausulē.