Dzimumu vienlīdzība ir pretdabiska

Publicējis Lieliskais, , Jau 7 komentāri
alfa

Vienlīdzība attiecībās ir viens no biežākajiem nelaimīgu attiecību cēloņiem. Divi nevar būt galvenie, tas ir pretdabiski. Harmonija nozīmē papildināt, nevis aizstāt. Vīrietim no dabas ir iedalītas noteiktas īpašības, kas nosaka viņa vietu un ar to – pienākumus. Sievietei savukārt ir citi pienākumi, kas papildina vīrieša. Tādejādi viņi papildina viens otru. Tad kāpēc sievietes pastāvīgi šo statusu apstrīd?

Nepārprotiet, es nevienu no dzimumiem neuzskatu par pārāku. Es cienu un mīlu sievietes. Mana māte ir sieviete un tas palīdz. Sievietēm ir dabiskas spējas citās jomās, kurās viņas ir spēcīgākas par vīriešiem. Tas arī nodrošina balansu starp dzimumiem – veido divas vienlīdzīgas viena puses.

“Feminacistes” raksta transparentus un bļaustās, ka grib vienlīdzību. Arī vīrieši jau ir pieņēmuši domu, ka abiem dzimumiem attiecībās būtu jābūt vienlīdzīgiem. Tā ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām kļūdām. Emancipācija ir aizgājusi par tālu. Dabiskas – harmoniskas attiecības starp vīrieti un sievieti ir iespējamas tikai un vienīgi pateicoties atšķirībām. Tieši šīs atšķirības domāšanā, vēlmēs un vispār lomās sabiedrībā ir tās, kas velk sievieti pie vīrieša un otrādi.

Tie ir kā divi pretpoli, kas pievelkas. Tiklīdz magnētu apgriezīsi otrādi, tā vienādie poli atgrūdīsies. Abiem dzimumiem ir katram savs uzdevums attiecībās. Sieviete papildina vīrieti, tāpat kā vīrietis dara pilnīgu sievieti – viena vesela divas savstarpēji saistītas un vienlaikus neatkarīgas puses.

Mūsu sugai no dabas vīrieša loma ir būt par līderi, teritorijas sargu, kas nozīmē vest aiz sevis un aizsargāt, rūpēties par kārtību. Tai pat laikā sieviete rūpējas par pavardu, bērniem un citām lietām, bez kuru atbalsta “līderim” nebūtu pamata, uz kuru balstīties.

Evolūcijas ceļā ir izveidojies tas, ka tieši tēvs ir ģimenes galva un pieņem galējo lēmumu – tā ir dabiski patriarhāla sistēma. Tiklīdz centrālā lēmēja amats tiek dalīts, lēmumu pieņemšana tiek apšaubīta un zūd vienotība. Šāds izkārtojums ir auglīga vide konfliktiem. Akmens laikmetā, to ātri atrisinātu skaļākais rēciens. Taču nu jau mēs dzīvojam sabiedrībā, kur fiziska spēka pārākuma izmantošana nav pieļaujam. Konflikta situācijā, divi pretstati rada haosu. Pakāpeniski tiek grauta saikne, apdraudot attiecības.

Mūsdienās vīrietim sava dominance ir jānostiprina intelektuāli un emocionāli. Vīrieša domāšana ir vairāk balstīta uz loģiku un mērķēta uz problēmu atrisināšanau. Attiecībā uz emocijām, vīrieši ir daudz mazāk pakļauti to ietekmei. Abas šīs īpašības ir būtiskas efektīvam līderim. Panākumus gūst tas, kurš ir spējīgs nešauboties spert pirmo soli, uzņemties atbildību un vest sievieti.

Sievietes centieni “uzkāpt uz galvas” drīzāk ir pārbaude. Tiklīdz rodas mazākās šaubas, sievietē nostrādā dabiska programma – pārbaudīt vai partneris ir spējīgs pildīt uz viņa liktos pienākumus. Sieviete sēž blakussēdētāja krēslā un cenšas komandēt. Ja vīrietis paļausies šim spiedienam un palaidīs vaļā stūri, grāvī nonāks viņi abi. To darot sieviete patiesībā cer, ka tas nekad nenotiks. Savukārt izjūt dziļu vilšanos, ja tomēr izdodas.

Neatkarīgi no tā, vai iepazīsties ar meiteni, tiecies, vai dzīvo kopā jau desmito gadu, atceries savus pienākumus. Vīrieša ir līdera loma. Vienlīdzība ir pretdabiska, jo divi pie vienas stūres sēdēt nevar.

Paldies, ka lasīji!
Lieliskais

Iesaki arī draugiem!

7 komentāri rakstam “Dzimumu vienlīdzība ir pretdabiska”

  1. sieviete raksta:

    ļoti labi, es labprāt pakļautos vīrietim. Bet spēcīgam vīrietim! Realitātē ir tā, ka vīrieši jautā, ko es šodien vēlētos darīt, kādu dāvanu pirkt mammai jubilejā u.c. un visu lēmumu pieņemšanu noveļ uz sievietes pleciem. Tādiem nav ko pakļauties, tādi ir bikstāmi. Viņi nav vāji, viņi vienk pārāk daudz taujā pēc sievietes viedokļa tā vietā, lai pateiktu, ka es izlēmu darīt šādi un viss. Diemžēl neesmu satikusi vīrieti, kas būtu spēcīgs un kuram varētu pakļauties, jo jūtos droši.

    • Lieliskais raksta:

      Tavam viedoklim piekritīs daudzas sievietes un ne bez iemesla. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc milnieks.lv pastāv.

    • Jēkabs K. raksta:

      “Viņi nav vāji, viņi vienk pārāk daudz taujā pēc sievietes viedokļa tā vietā, lai pateiktu”

      Piekrītu – piemēram, vīrietim pašam jāizdomā, ko darīt randiņā (arī jāparāda radošums). Taču, attiecībā uz pārāk biežu taujāšanu – ir pretējais variants, ka vīrietis neko nejautās un vai tad tas nevar tikt uztverts, ka viņam neinteresē sievietes viedoklis? Es prasu un ne jau tādēļ, ka nezinātu, bet gan tādeļ, ka man ir gan interesanti (bezmazvai 2 galvas kopā gudrākas), gan svarīgi, ko viņa domā, taču beigu, beigās tik un tā izlemšu es pats.

      • Lieliskais raksta:

        Taisnība, taču tādi superkontrolējoši vīrieši ir retums. Ideālā variantā Tu pieņem lēmumu, kas izrādās tieši tas, ko viņa gribēja. Divi zaķi ar vienu šļācienu. Reālāk būs uzzināt, ko viņa vēlas un to izdarīt citā reizē, kad tas jau būs piemirsies. Vai piedāvāt pāris variantus, no kuriem viņai ir iespēja izvēlēties. Trešais variants, kas arī būs izplatītākais – ierosināt, nevis jautāt vai tieši pretēji uzspiest. “Labprāt ieēstu suši. Atvērusies jauna vietiņa, gribu pamēģināt. Ko saki?” Tavs plāns + viņas viedoklis ņemts vērā.

  2. Lara Croft raksta:

    Vai šis raksts domāts patriarhāta nostiprināšanai? Tikai nepārproti mani, mans mērķis nav noniecināt vīrieti. Tikai mans attiecību paraugs nav orangutānu bars,bet gan stārķi, kas vij ligzdu pie manas mājas. Pavasarī tie taisa ligzdu, katrs atnezdams pa zaram un to ievij, kā māk. Vēlāk rodas bērni un abi vecāki cenšas tos izaudzināt. Un tad ir bezbērnu laiks, kur katrs nodarbojas ar savām lietām. Tāpat sievietes un vīrieša attiecības ir domātas pirmkārt, lai izaudzinātu bērnus. Sen tas laiks ir pagājis, kad sieviete tikai dzemdēja, dabiski, ka viņai nebija laika nodarboties ar sev tīkamām lietām. Tagad katram no mums ir savs darbs, mājās daram to, kas katram patīk labāk. Pirmajās attiecībās bija konflikti tieši tāpēc, ka vīrietis bija iztēlojies ģimenes modeli, ērtu sev, bet nepieņemamu man un visu laiku centās mani pakļaut, t.i., ko man darīt, sāka uztraukties, vai es visu varēšu paspēt, jo man taču būs jāgatavo ēst. Viņam likās, ka manai pasaulei ir jāgriežas tikai ap viņu. Otrajās attiecībās dzīvoju jau padsmit gadus. Ne jau tāpēc, ka būtu iemācījusie pakļauties, bet gan tāpēc, ka man ir paveicies atrast cilvēku, kas līdzīgi domā, pieņem manas intereses, tas ir draugs un mīļākais vienā personā. Pirmajās attiecībās es visu laiku dzirdēju frāzi:” Tu domā, ka esi gudrāka?”, tagad es dzirdu:”Tu esi gudra.” Tas pirmais arī tagad dzīvo laimīgi, jo atradis sev piemērotu meiteni. Mums katram ir savs raksturs. Lai gan pretpoli pievelkas, tie parasti ātri atgrūžas, jo nevar vienoties par to, kas vienam patīk, bet otram nē. Lai gan daudzi vīrieši sapņo par sievieti, kas būtu klusa pelīte, tad, kad sieviete sāk izdabāt, viņa paliek neinteresanta, uzrodas mīļākā. Ja attiecībās ir cieņa un dialogs, tad kur ir problēma? Kuram jābūt galvenajam – tāds konflikts vispār nepastāv! Katrs nodarbojas ar savu darbu, idejas un tālākās rīcības plānu izsaka viens vai otrs, bet lēmumu pieņem abi. Vienota attiecību modeļa nav un nebūs, bet pakļaut to,kas negribēs, nevarēs.

    • Lieliskais raksta:

      Kā jau rakstīju, katram dzimumam ir sava loma un neviens nav pārāks par otru. Ģimene jebkurā gadījumā ir sadarbība. Pajautāšu vienkārši. Tu vēlies sev blakām vīrieti, uz kura lēmumu varēsi paļauties grūtā brīdi, jeb tādu, kura vietā būs jālemj pašai? Vai vēl vienkāršāk. Ejot atpūsties, Tu vēlēsies, lai vīrietis tev piedāvā, kur aiziet vai vienmēr prasa: “Kur Tu gribētu šodien aiziet?”

      • Lara Croft raksta:

        Ja neviens nav pārāks par otru un ģimene jebkurā gadījumā ir sadarbība, tad kur te loģika šim rakstam? Runā skaidrāk -kas ir tās dabiskās spējas citās jomās, kurās sievietes ir spēcīgākas par vīriešiem. Vai Tu domā, ka uz pasaules ir maz emocionālu vīriešu- dzejnieku, mūziķu un sieviešu,kurām ir loģiska domāšana,kuras darbojas politikā un zinātnē. Arī ģimenē katra individuālās rakstura īpašības nemainīsies. Atbildot uz Tavu jautājumu par grūto brīdi, ja lēmums attiecas uz mani vai manu darbu, tad tas būs tikai un vienīgi mans lēmums, jo nevienam nav tiesību bāzt degunu svešās lietās. Ja kas neizdosies, vainot varēšu tikai pati sevi, pretējā gadījumā vainīgais būs vīrs. Ja kādam gribas atpūsties, tad tas arī izsaka vēlēšanos. Ja man ir lieliska ideja,tad to arī izteikšu, smadzenes tak ir. Attiecības, kurās vīrietis lemj manā vietā, man nav vajadzīgas. Man ir vajadzīgs tikai atbalsts, lai ko es darītu, kaut vai visi citi ir pret. Tas pats attiecas uz vīru. Savienojums patriarhāls=dabisks ir pieņemams vīriešiem, kuri grib justies pārāki par sievieti un cenšas konkurēt ar to. Normālās attiecībās partneri problēmas risina sarunu ceļā, izvēloties gudrāko variantu.

Atbildēt sieviete

*