Krājkasītes princips

Publicējis Lieliskais, , Jau 2 komentāri
emocijas

Attiecībās mēs ieguldām otrā, cerot saņemt ekvivalentu vai augstāku atdevi pretim. Mēs cenšamies un plēšamies, un tomēr pārāk bieži paliekam pie sasistas siles. Kāpēc ir cilvēki, pret kuriem izturamies nevērīgi un turpinām no viņiem saņemt? Kāpēc ir cilvēki, no kuriem, neskatoties uz visu to labo, ko priekš viņiem esam izdarījuši, saņemam tikai “saslaukas no galda”? Kāpēc pamet rūpīgos un gādīgos, bet paliek kopā ar tiem, kas dara pāri? Atbilde ir nostājā.

Daudzi pat teiks, ka ir loģiski sagaidīt pretim tik pat daudz, cik esi devis. No bērnības esam audzināti “ko sēsi – to pļausi” stilā, t.i. ja izdarīsi labu otram, tad arī tev darīs labu. Jo sevišķi spēcīgi šis uzskats ir iesēdies sociālisma iespaidā, kur, teorētiski, neviens nevarēja saņemt vairāk kā bija pelnījis.

Diemžēl šis uzskats ir aplams. Lai piedod karma, taču tas dari labu vai sliktu nekādi nemaina to, ko tu saņemsi pretim. Kurš teica, ka “visumam” ir tieši tāda pati izpratne par labo un slikto kā tev.

Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk otrs tev ir vērts un vairāk viņš ir vērts sev, taču tu pats viņa acīs caur to vērtīgāks nekļūsti.

Netici? Paprasi pļēguru un citu draņķu sievām, kas viņas pazemo un bradā kā dubļus, kāpēc viņas neaiziet. Pat tad, ja pāri darītājam atspēlēsies karam, vai viņš nonāks ellē (atkarībā no taviem reliģiskajiem uzskatiem), pašai sievietei no tā labāk nepaliks.

No turienes arī teiciens – “Es tev atdevu savus labākos gadus!” Ja jau bija tik labi, tad ko sūdzies? Liet tāda, ka patiesībā runa ir par emocijām. Gads ir tikai kā mērvienība, kam ļoti lielam – laikam, kuru sieviete pavadīja ieguldot savas emocijas vīrietī.

Tieši tāpēc, manā uztverē šis princips ļoti labi apraksta patieso mijiedarbību starp cilvēkiem. Protams, uzreiz jāsaprot, ka runa ir tikai un vienīgi par emocijām. Ja izdarīsi noziegumu pret kādu, tad ļoti iespējams, ka arī ar tevi notiks, kas slikts. Piemēram, cietumā nonākšanas formā. Ja apkrāpsi darījuma partneri, tad visdrīzāk viņš neturpinās sadarbību ar tevi. Tomēr, tas neietekmē principa patiesumu. Abos piemēros minētie lēmumi ir loģiski, bet princips attiecas uz emocijām, kas, kā zināms, mīt pavisam citur.

Tiecies būt potenciāli vērtīgs

Vēl viens brīnišķīgs piemērs ir sieviešu žurnāli. Tie visi skatās uz sievieti no augšas – dari tā un šitā, un, varbūt, tu kādreiz kļūsi tik laba kā ideālās mēs. Šī augstprātīgā attieksme liek sievietei vērtēt to augstāk par sevi un dēļ tā vēl vairāk ieguldīt, un tiekties pēc atzinuma.

Praktiski risinājums ir vienkāršs. Tev nedaudz jāpamaina savas nostājas formulējums attiecībās. …tas attiecas gan uz attiecībām ar mīļoto, gan attiecībām ar draugiem, gan biznesa attiecībām.

Tā vietā, lai aizvien vairāk ieguldītu otrā, tiecies kļūt priekš viņa vērtīgāks.

Lai nerastos pārpratumi, vērtību sastāda nevis iztērētais, bet potenciāli iegūstamais. Jā, tas ir tieši tik vienkārši. Ja vēlies, lai partneris tevi augstu vērtētu, rūpējies, par savu potenciālu, nevis “pārbāz krājkasīti”. Arī labu vajag darīt, tikai ne jau tāpēc, lai kaut ko iegūtu, bet tāpēc, lai gūtu prieku dodot – prieku, realizējot savu potenciālu.

Paldies, ka lasīji!
Lieliskais

Iesaki arī draugiem!

2 komentāri rakstam “Krājkasītes princips”

  1. Andis raksta:

    Es ļoti labi saprotu, ko Tu gribi ar šo rakstu teikt, pats tam esmu gājis cauri, bet citiem tas var būt arī nesaprotami, jo īsti nepaskaidro, kāpēc būtu jāpārstāj darīt viena lieta un jāsāk darīt cita. Nepaskaidro, to, ka cilvēkam jābūt pašpietiekamam. Nepaskaidro to, ka nesanāks uzpirkt otru cilvēku ar saviem pakalpojumiem un dāvanām. Nepaskaidro to, ka dāvinot jādāvina no sirds, nevis kaut ko sagaidot pretī, jo tādējādi tas sanāk darījums, nevis dāvinājums un attiecības ar mīļoto uz darījumu pamata nav veiksmīgas.

    • Lieliskais raksta:

      Paldies, ka dalies pieredzē! Esi sapratis pareizi. Diemžēl, citi nodzīvo tā arī to nesapratuši.
      Visu vienā rakstā iekļaut nesanāk. Daļu, no tevis minētā, esmu apskatījis citos rakstos. Pārējo aprakstīšu nākotnē, jo arī es to uzskatu par svarīgu esam.

Izsaki savu viedokli

*