Botāniķu lāsts, jeb kāpēc gudrie nedabū meiteni

Publicējis Dakteris, , X

Nu, lūk, tava dzīvnieciskā vīrišķība slēpjas tieši tajā. Citiem vārdiem sakot, tava vēlme radīt pēcnācējus ir ielikta dziļākajā smadzeņu daļā. Sievietei smadzenēs ir tieši tādas pašas daļas. Atšķirībā no tavām viņas smadzenēs ir nedaudz cita vēlmju un dziņu komplektācija. Piemēram, viņa tiecas pēc partnera, kuram šī vēlme – radīt pēcnācējus ir augstāka, jo arī viņa bērniem tāda būs. Tas savukārt nozīmē, ka viņas asins līnija būs nodrošināta arī nākamajās paaudzēs.

Vienkāršoti izsakoties, sieviete pat neapzināti tiecas pēc vīrieša, kas viņai nodrošinās mazbērnus. Šis instinkts ir visspēcīgākais. Spēcīgāks pat par pašsaglabāšanās un darbojas neapzināti, regulējot sievietes domas caur viņas emocijām.

Visbeidzot, kāda vaina intelektuāļiem? Liet tāda, ka viņi apspiež savas emocijas. Tās nekur nepazūd. Tās nepārstāj iespaidot domas, viņi vienkārši šo saiti ignorē. Rezultāts tam ir nesaskaņa starp līmeņiem. Tā vietā, lai izrādītu interesi, viņš iekaras savās domās un nespēj rīkoties. No meitenes zemapziņas uzpeld spriedums – šim tipiņam bērni nebūs, kur nu vēl mazbērni. Tam atbilst negatīvas emocijas, kas, kā saproti, izsauc negatīvas domas. Vienkāršāk sakot sievietei rodas nepārvarama vēlme atrast iemeslu, lai viņam novēlētu labu ceļavēju.

Tur pretim mazāk inteliģents… nu labi teikšu godīgi – pastulbs puisis ir saskaņā ar saviem zemākajiem smadzeņu līmeņiem. Galvenokārt jau tāpēc, ka nekur tālu no tiem nav ticis un smadzeņu garoza nespiež. Viņš nebaidās paust savas vēlmes un rīkoties atbilstoši. Kamēr botāniķis filozofē un analizē viņš jau rīkojas. Nu un tad, ka saņem atraidījumu. Lai tas viņu ietekmētu, viņam par to būtu jādomā. Kā saproti, domāšana ir tā lieta, kas viņu neapgrūtina. Toties mūsu intelektuālis gan praktiski ar to vien nodarbojas.

Te tev būs arī risinājums problēmai. Tas ir acīm redzams, kad saproti, kur rodas seksualitāte un kā tā piesaista daiļo dzimumu. Ja esi gudrs un tomēr ar meitenēm nesokas, tev vienkārši jāsāk apzināties sava “dzīvnieciskā” puse, savas dziņas un vēlmes. Tās ir normālas un pat vairāk – iekārojamas. Skaidri apzinoties, Tu rīkojies, pie tā nezaudē savu intelektu. Tavs trūkums kļūst par papildus priekšrocību.

Paldies, ka lasīji!
Dakteris

Iesaki arī draugiem!

12 lapaspuse

2 komentāri rakstam “Botāniķu lāsts, jeb kāpēc gudrie nedabū meiteni”

  1. Jēkabs K. raksta:

    Bišķiņ pārspīlēts ar to, “kādeļ gudrie nedabū meiteni”, bet labs raksts. Vajag sevi pieņemt, tāds kāds cilvēks ir (protams, tik un tā progresēt) ar visām savām emocijām, jo it kā jau pieņemts, ka īsts vīrietis – tas ir savaldīgs vīrietis, kas prot apspiest savas emocijas. Dažreiz tiešām ir labāk darīt un tad domāt, jo rezultāts noteikt būs interesantāks nekā kaut ko paturot sevī (nerunāju par to, ka tagad vajadzētu sākt stāstīt, ka iekšā tādas emocijas – “ai, kā gribas seksu” :D)

    • Dakteris raksta:

      Epitets krāsu spilgtumam. ;)
      Jā, emocijas apspiest nav labi, lai gan kontrolēt vajag. Paņem to, kas esi un uzlabo, progresē, kā pats teici. Runājot no statusa un augsta pašnovērtējuma pozīcijas, pat “Es tevi gribu” izklausīsies spēcīgi. Mēs liekam uzsvaru tieši uz šo iekšējo stāvokli un savas personības stipro pušu attīstīšanu.